Bet, redz, savas līdzšinējās dzīves, iespējams, nopietnākajā jautājumā - par augstāko izglītību kā pakāpienu uz gaišo nākotni - tomēr parādās būtisks konservatīvisms: labāk pašam uz vietas un visu kā nākas, vēl trīsreiz pārprasot. Ja garās dokumentu iesniedzēju rindas traktējam šādi - kā bijību un atbildību -, tad tā nav slikta pazīme. Kaut nu šāda nopietnība un atbildīgums censoņiem saglabātos arī turpmākos dažus gadus!
Tomēr ne jau spontāns konservatīvisms vien radījis ažiotāžu augstskolu vestibilos un rindu astes visapkārt kvartālam. Elektroniskā pieteikšanās studijām šogad diemžēl ir pamatīgi kliba, jo apstrīdētā iepirkuma dēļ nav ieviesta pilnībā, uzņemšanas komisijām neļaujot gūt verificējamus datus par reflektantu atestātiem un sekmju lapām. Attiecīgi fiziska atrādīšanās ir neizbēgama šā vai tā, lai gan rindā pavadītais laiks un komisijas pūles, apstrādājot informāciju, ir mazākas. Šī ir jau cita tradīcija, saukta par puskoka lēkšanu, ko var salīdzināt ar astes ciršanu sunim pa daļām vai ar pakāpenisku pāriešanu no kreisās puses satiksmes uz labo.