Lapsas iztraucēti, tie paceļas spārnos. Rudā vienaldzīgi noraugās nopakaļus un sāk mieloties ar ogām. Nezinātājs nodomātu, ka pasaules gals ir klāt. Patiesībā Slīterē tāpat kā visā ziemeļu puslodē iestājies melleņu laiks. Te valda boreālo jeb ziemeļu mežu karaliene - Mellene. No meža nāk viņas pavalstnieki zili melnām mutēm. Uz tūristu takām un ogotāju automašīnām redzami violeti plankumi, kurus te atstājuši ogas saēdušies meža strazdi. Melnās ogas ēd visi, kam vien tās trāpās ceļā - sīļi, kraukļi, vistveidīgie putni, susuri, vilki, jenotsuņi, āpši, caunas... Jenotsuņi, nokārtojoties vienās un tajās pašās vietās, veido tā saucamās atejas. Tajās sakrājas ekskrementi pat vairāku kilogramu kopsvarā. Jūlijā tie veidoti tikai no nesagremotām melleņu miziņām un sēkliņām. Mellenēm jenotsuņu dzīvē ir milzīga nozīme - izrādās, ēdot tikai mellenes, var arī aptaukoties. Somijā jenotsuņu sekmīga pārziemošana atkarīga no tauku rezervēm, kuras jenotsuns uzkrājis vasarā, ēdot mellenes. Ja melleņu raža slikta, liesāks jenotsuns ziemā aiziet bojā.
Ja kāda ēdamā nepietiek, dzīvnieki lieki netērē enerģiju un meklē citus barības avotus. Evolūcija parūpējusies, lai dzīvnieki nenoēstu visu pa tīro, kā to mēdzam darīt mēs - cilvēki. Nesatrauksimies, ja mums neizdosies nolasīt pilnīgi visas melleņu, brūkleņu vai dzērveņu vietas. Mēs neesam vienīgie, kam garšo ogas. Diemžēl šogad neparasti daudziem no mums izdzīvošana ziemā būs atkarīga no melleņu ražas.