«Izejot uz maču, teicām, ka pienācis laiks pārtraukt negatīvo sēriju un uzvarēt Klāgenfurtē,» Samoilovs medijiem atklāja Latvijas spēlētāju kaujiniecisko noskaņojumu pirms finālspēles. Saša norādīja arī uz īpašo auru sacensību vietā. «Šī ir leģendāra vieta, un visi runā par šejienes centrālo kortu, kas šeit gadu gaitā noticis. Tagad esam daļa no šīs vietas vēstures.»
Jebkurā sporta spēlē ir sarežģīti vienā turnīrā otro reizi pārspēt jau uzvarētus pretiniekus. Samoilova/Šmēdiņa un Ranjēri/Karambulas ceļi krustojās jau grupu turnīra stadijā. Līdzīgā spēlē ar 2-0 (21:17, 21:18) uzvarēja mūsējie. Tobrīd reti kurš varēja paredzēt, ka ar 15. numuru izsētie spēlētāji Ranjēri/Karambula spēs aizkļūt līdz finālam. Taču itāļi pusfinālā no cīņas par zeltu prata izslēgt šā gada pasaules vicečempionus nīderlandiešus Reinderu Nummerdoru un Kristiānu Vārenhorstu.
Arī finālā Ranjēri/Karambula bija ciets rieksts. Šķiet, ļoti svarīgas bija divas epizodes pirmā seta beigās. Vispirms, kad rezultāts bija 16:16, Jānis Šmēdiņš aizsardzībā izvilka grūtu bumbu, un mūsējie panāca 17:16 vadību, bet pēc tam jau ar rezultātu 18:17 aizsardzībā pašaizliedzīgi nocīnījās Aleksandrs Samoilovs. Otrajā setā Latvijas pāris parādīja, ka spēj kontrolēt mača gaitu. Pāris punktu pārsvars prasmīgi tika noturēts.
«Šī mums bijusi sarežģīta sezona, jo Jānis guva traumu, tomēr tagad esam atgriezušies, un mūsu galvenais mērķis ir gūt pēc iespējas vairāk punktu, lai nodrošinātu kvalificēšanos Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm,» Samoilovs atgādināja par Šmēdiņa ceļgala savainojumu, kura dēļ Jānis nespēlēja pasaules čempionātā.
Latvijas pludmales volejbolam viens zelts Eiropas čempionātā jau ir bijis - 2009. gadā triumfēja Inguna Minusa un Inese Jursone. Bronzu 2010. gadā ieguva Jānis Šmēdiņš pārī ar Mārtiņu Pļaviņu.
Pirmdien pulksten 12.45 ar reisu no Vīnes Šmēdiņš un Samoilovs atgriezīsies Rīgā.