Šķiet, jāsāk ar to, ka arī man kā pašvaldības vadītājam ir daudz jautājumu par LM tēmu, turklāt ne tikai par to, kā uzvedas akcionāri. Proti, ja no malas vērtē to, kā notiek investoru piesaiste valsts nozīmēto konsultantu (Prudentia) un Ekonomikas ministrijas izpildījumā, tad... tad nav jābrīnās, ka Latvijai kopumā ar investoru piesaisti sokas visai čābīgi.
Mēs joprojām domājam, ka krāsnis un velmēšanu var darbināt, un es arī domāju, ka tā notiks, tikai jautājums - kad? Mēs, protams, nesēžam un negaidām - strādājam pie vairākiem jau esošo industriālo teritoriju, kā arī jaunu projektu attīstības. Piemēram, izdevās piesaistīt investoru no Ukrainas Liepājas Kafijas fabrikai, kas ilgāku periodu nestrādāja. Tagad ir iedarbinātas jau esošās jaudas, tiek projektētas arī modernākas. Laumas teritorijā ienāca uzņēmums Cotton Club, kas ražo mitrās salvetes Eiropas mērogā. Arī pati Lauma ir nopirkusi dažas ražotnes Vācijā un turpina attīstīties. Respektīvi, tekstilnozare, kas Liepājai bijusi otrā nozīmīgākā pēc metālapstrādes, par laimi, strādā veiksmīgi. Runa ir par mazliet vairāk nekā sešdesmit uzņēmumiem. Ir labas ziņas zivju pārstrādē utt. Nevar teikt, ka tas viss spētu pilnībā kompensēt darba vietu zudumus LM, tomēr aina nav traģiska.
LM «mantojums» ir ne tikai ražotne. Cik saprotu, pašvaldība ir par latu pārņēmusi sporta halli. Tai ir uzturēšanas izmaksas. Pavilksiet?
Sāksim ar to, kas ir reāli noticis. Ir pieņemts lēmums - ar attiecīgu finansēšanu pārņemt bērnu un jauniešu sportu, šobrīd jāprecizē juridiskie aspekti. Ja runā par ledus halli, tad mēs neesam saņēmuši no LM valdes vai administratora oficiālu piedāvājumu, tādēļ tas ir tikai kaut kur publiskajā telpā izskanējis pieņēmums. Jo tad mums, pašvaldībai, ir jautājums - uz cik ilgu termiņu, un kāds ir halles novērtējums?
Pirms vairākiem mēnešiem, t. i., pēc pašvaldību vēlēšanām, jūs un jūsu vadītā Liepājas partija nonāca sev jaunā situācijā, kad jāņem koalīcijā Saskaņas centrs. Kā sokas?
Domāju, ka pietiekami konstruktīvi. Negribu izvairīties no atbildes, tomēr teikšu tā: to jau vēlētājs izvērtēs nākamajās vēlēšanās.
Nav noslēpums, ka nākamgad gaidāmo parlamenta vēlēšanu kontekstā reģionālos līderus aplido gan Vienotība, gan topošā Repšes partija, gan Reģionālā alianse u. c.
Man gan jāsaka, ka šādi «aicinājumi uz deju» ir arvien pirms Saeimas vēlēšanām. Šobrīd mums jau ir sadarbības līgums ar ZZS, un, piemēram, Liepājas partijas pārstāve Barča vada Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, līdz ar to, ja runā par šo parlamenta sasaukumu, ir skaidri un saprotami spēles noteikumi. Mēs, protams, varam aprunāties, runāties arī ar citiem, tomēr...
Labi, bet vai novadu politiķiem ir vērts vispār tiekties uz Saeimu?
Gan jā, gan nē. Proti, domu saprotu, bet vienlaikus, ja paskatās, kā šobrīd tiek risināti jautājumi izglītības sistēmā, ostu nozarē, jāsecina, ka konkrētajiem lēmumu pieņēmējiem Rīgā ir visai izplūdis priekšstats par to, kas reāli notiek novados. Līdz ar to nebūtu slikti, ja nākamajā spēku kombinācijā būtu cilvēki, kas pieļautās kļūdas varētu labot. Respektīvi, varētu jums piekrist par to sēdēšanu Saeimā, tomēr būtu svētīgi, ja kaut daži ministri nāktu no pašvaldību vadītāju vides, kā tas, starp citu, ir Igaunijā. Latvijā ļoti veiksmīgs pašvaldību lietu ministrs bija Kučinskis, kurš pirms tam veiksmīgi vadīja Valmieras pašvaldību.
Pieminējāt ostu nodokļa ideju. Tās aizstāvji jau vairāk pārmetumus velta Rīgai, nevis Liepājai, jūs jau tādi gandrīz vai labie šajā tēmā. Tad varbūt ideja nav nemaz tik bīstama Liepājai?
Nē, man vienalga liekas, ka tas nav pareizi. Ostas pārvalde savus ieņēmumus novirza savas infrastruktūras attīstībai, tas savukārt rada jaunas darba vietas (osta mums šobrīd nodrošina apmēram 20 000 darba vietu). Jā, pārvalde summu x ieskaita pilsētas budžetā, bet mēs savukārt to izmantojam, piemēram, jaunu pievedceļu uz ostu izbūvei. Loģisks modelis. Man neliktos pareizi, ja kaut kāda ostas pārvaldes naudas daļa tiktu mesta valsts kopējā katlā, lai finansētu, teiksim, līdzdalību militārās operācijās ārzemēs.
Nākamā gada budžeta kontekstā pašvaldības kārtējo reizi cīnās ar valdību par iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) pārdales proporciju. Labi, gribētos 84% jūs nedabūsiet... Ko jums nozīmē tas, ka būs 80%?
Atbildēšu plašākā kontekstā. Pirmkārt, būtu svarīga prognozējamība vispār - lai nav šī plūkšanās ik gadu. Otrkārt, ir nepieciešams jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tāds bija jāpiedāvā, bet ir tikai vēl viens līdz galam nepaveikts darbs.