Par to pārliecinājos 2012. gada nogales daudzajās brīvajās dienās ar atnākošiem draugiem un savu slimošanu ar baigu klepu, kas neļāva stundām locīt un veltnēt mīklu. Labi, labi, es arī principiāli esmu pret laika tērēšanu ēst gatavošanai, ja rezultātu var dabūt ar gataviem produktiem. Šis ir viens no retajiem gadījumiem.
Nerunāsim par kārtainās mīklas veidiem (vecās grāmatās latviski to sauc par lapu mīklu). Man no veikala tika atnesta konkrēta - kārtainā rauga mīkla. No tās cep sāļus un saldus pīrādziņus, smalkmaizītes un plātsmaizes. Plikus kruasānus, pildītus. Pīrāgus ar spinātiem un fetu. Ūgu maizi. Man pirmā bija ābolmaize ar rozīnēm, krējumu un kanēli. Ai, garda, apēdām, cik varējām, pārējo aizsūtīju Poikānu mātei. Otro plātsmaizi izcepu ar atlaidinātām saldētām zemenēm un krējumu, tāpat gardu. Nākamajā dienā pārgāju uz maziem izmēriem, nesalīmējot plāksnītes. Patiesība bija tā, ka mīklas bija daudz par daudz. Pārpampušo mīklu sabakstīju, nolaidu tai tvaiku un izcepu plāksnes, kā stāv paciņā. Virsū Ziemassvētku deserta pārpalikumi - maskarpone ar putukrējumu, tās pašas zemenes. Iznāca individuālas, napoleoniem līdzīgas kūkas - tikai ar cita veida krēmu un zemenēm un drošākas ēšanai - virskārta neslīd nost. Aiznākamajā dienā pasvārstīju mīklas pārpalikumus ar domu tos izmest, pagaršoju - laba mīkla, žēl, uzpūšanos atkal likvidēju ar dakšiņas dūrieniem un sacepu picas brālēnus. Katru plāksni smērēju ar pesto, pāri sastūmu sagrieztus ķirštomātiņus un olīvas, sīpolu, paprikas gabaliņus un sapluinītu mīksto kazas sieru. Uldis, kura stingra apņemšanās ir neēst maizi, apēda stenēdams - šī pārspējot jebkuru picu. Mīkla ir trekna un čagana, pesto, tomāti un kazas siers - neatvairāmi. Izdomāju, ka tādai cepšanai daudz plusu: mīkla un papildinājumi ir lēti - pat pensionārs var atļauties maizi ar cukuru vai vīriešu zafti, māja top mājīga ar jauko smaržu - kabinetā neparunāsi, jāiet pie ēdamgalda, laika vajag maz - īsts atradums māmiņām ar maziem bērniem.
Solījos šogad iemācīties veidot austiņas, Čelsijas un dāņu jeb Vīnes maizītes - spilventiņus, gliemežus un zvaigznes, regulāri izgudrot sāļas kārtaines, arī turku un grieķu gaumē ar gaļu un biezpienu, viesu bērniem izcept cīsiņus un ābolus mīklā. Lielījos pa labi, pa kreisi, līdz viena draudzene atzinās - viņa jau sen krāpjot vīru. Viņš no sirds domājot, ka noprecējis brīnišķīgu strūdeles cepēju. Taču brīnišķīgā tikai nopērk mīklu un...