Siguldas Attīstības aģentūras direktore Laura Konstante atklāj, ka noteikumi gatavoti apmēram gadu, paredzēts, ka pašvaldības saistošie noteikumi tiks apstiprināti pēc diviem mēnešiem un spēkā stāsies vasarā. Lai viss būtu likumīgi, notiek konsultācijas gan ar juristiem, gan VARAM speciālistiem. «Bijām pietiekami radoši, izdomājām jaunu pazīmi, ko vēlētos iekļaut saistošajos noteikumos par atvieglojumiem sabiedriskajā transportā,» Dienai saka L. Konstante, taču piebilst, ka sīkāk par ieceri nestāstīs, jo vēl jāgaida, kad ministrija sniegs oficiālu atzinumu par pašvaldībai saistošo noteikumu redakciju.
Ja Rīga pirms kāda laika nebūtu tik skaļi pieteikusi ideju par īpašām atlaidēm sabiedriskajā transportā pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem, visticamāk, Sigulda pavisam klusi turpinātu lutināt savus iedzīvotājus. VARAM ministra pienākumu izpildītāja Daniela Pavļuta personā 2013. gada beigās izdeva rīkojumu Rīgas domei (RD) atcelt tos pašvaldības saistošos noteikumus, kas noteica pasažieru šķirošanu pēc deklarētās dzīvesvietas. Ministrija norādīja, ka domes mērķi nav leģitīmi. Tika minēta virkne argumentu, arī tas, ka Rīgā atrodas lielākā daļa valsts pārvalžu iestāžu un citu institūciju, kas svarīgas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pēc pavisam īsa laika VARAM aizrādījumus izteica arī Siguldai.
Taču atšķirībā no Siguldas Rīgas pašvaldība rīkojās savdabīgi - solītās atlaides tā arī netika piemērotas. Vēl vairāk - no šī gada februāra biļešu cena ir paaugstināta un ar visu identifikācijas karti viens brauciens maksā 1,15 eiro. Uz jautājumu, vai RD neliekas, ka tā ir piemānījusi iedzīvotājus, tās pārstāvis Uģis Vidauskis atbild noliedzoši: «To izdarīja valsts, liedzot iespēju noteikt diferencētu maksu sabiedriskajā transportā.»
Kopš kampaņas, kurā RD aicināja iedzīvotājus deklarēties pilsētā, to izdarījuši apmēram 10 000 cilvēku. Pašvaldība aprēķinājusi, ka Rīgā vēl joprojām dzīvo apmēram 90 000 nedeklarētu personu.
Atšķirībā no Siguldas iedzīvotāju identifikācijas kartēm, kas paredz atlaides vairāk nekā 200 pakalpojumiem, Rīgas kartes īpašnieki nedaudz lētāk sevi var palutināt tikai četrās vietās - divās slimnīcās, Dzemdību namā un Zooloģiskajā dārzā. RD gan sola pakalpojumu klāstu padarīt kuplāku, taču pagaidām netiek nosaukti pat piemēri. U. Vidauskis saka - sīkākas detaļas tikšot publiskotas tuvāko mēnešu laikā. «Paziņosim, kad būs 100% skaidrība par katru atlaidi, nevēlamies runāt iespējamību kategorijās.»
Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis Dienai stāsta, ka ID karšu sistēma darbojas arī daudzu citu valstu pašvaldībās. Rīgas galvenais uzdevums būtu to piepildīt ar dažādām iespējām. «Šeit ir jautājums, kā Rīga spēs sarunāt ar vietējiem uzņēmējiem. Kartes būtība ir uzturēt patriotismu, lai cilvēks justos piederīgs pašvaldībai.» Jautāts, cik liels satricinājums pārējām pašvaldībām bija fakts, ka 10 000 personu deklarējās Rīgā, A. Jaunsleinis konkrēti neatbild: «Arī ar visu deklarēšanos Rīgai ir problēmas ar iedzīvotāju skaitu, jo daudzi pārceļas uz Pierīgu, būvē tur mājas. Tie, kas Rīgā deklarējās, faktiski tur arī dzīvo.» Viņš atgādina, ka lielāka problēma par urbanizāciju joprojām ir aktīvā migrācija uz ārzemēm.