Miruši no tvana gāzes
Raktuvēs otrdien pēcpusdienā izcēlās ugunsgrēks, ko, iespējams, izraisīja transformatora sprādziens, kas nogalināja vismaz 238, bet ievainoja 80 cilvēku, trešdien paziņoja Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans, piebilstot, ka pazemē vēl varētu atrasties aptuveni 120 cilvēku.
Nelaimes brīdī raktuvēs atradušies 787 strādnieki, tādēļ ļoti ticams, ka glābēji šahtās uzies vēl vairāk bojāgājušo, medijiem sacīja Turcijas enerģētikas ministrs Taners Jildizs.
Līdz šim traģiskākajā Turcijas kalnrūpniecības negadījumā, kas notika 1992. gadā, gāzes sprādzienā raktuvēs Zonguldakas provincē tika nogalināti 263 strādnieki.
T. Jildizs sacīja, ka vairākiem desmitiem virszemē izcelto bojāgājušajo veikta autopsija, kurā noskaidrojies, ka lielākajai daļai upuru nāves cēlonis esot saindēšanās ar tvana gāzi, tādēļ tiek izslēgts, ka būtu notikusi gāzes eksplozija.
Simtiem cilvēku - pārsvarā pazemē iesprostoto ogļraču tuvinieki un kolēģi - trešdien drūzmējās pie raktuvēm un gaidīja, kad virszemē tiks iznests kāds dzīvi palikušais. Diemžēl biežāk nācās noraudzīties uz mirušajiem. Gaidītāju vidū bija arī Sena Isbilere, kuras dēls atradās raktuves šahtās sprādziena laikā. «Es gaidu ziņas par savu dēlu kopš otrdienas pēcpusdienas, bet vēl neesmu par viņu neko dzirdējusi,» izmisusī, bet cerību pilnā sieviete sacīja aģentūrai AFP.
Saistībā ar traģēdiju Turcijas lielākajās pilsētās Stambulā un Ankarā notikuši protesti, kuru dalībnieki notikušajā vainoja valdības bezatbildību. Tiek ziņots, ka demonstrācijās notikušas protestētāju sadursmes ar policiju.
Kritizē valdību
Raktuvju īpašnieki solījuši veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kas izraisīja negadījumu. Viņi apgalvo, ka nelaime notikusi par spīti «augstākajiem drošības standartiem un regulārajām pārbaudēm». «Mūsu galvenā prioritāte ir izvest ārā iesprostotos darbiniekus, lai viņi varētu atkal apvienoties ar savām ģimenēm,» teikts īpašnieku paziņojumā.
Pēc notikušā Turcijas opozīcijas partijas kritizē R. T. Erdoganu, kura konservatīvā valdība aprīļa beigās noraidīja opozīcijas politiķu ierosinājumu uzsākt parlamentāro izmeklēšanu par regulārajiem letālajiem negadījumiem Manisas ogļraktuvēs, kurās pēdējoreiz drošības pārbaudi veica martā. «Raktuvēs neievēro nekādus drošības pasākumus. Arodbiedrības ir tikai marionetes, bet vadība domā vienīgi par naudu,» kāds no Manisas ogļraktuvju darbiniekiem sacīja portālam National Turk.
Raktuves un akmeņlauztuves uzskatāmas par bīstamākajām darbavietām Turcijā. No pērn reģistrētajiem negadījumiem darbā 10% notikuši kalnrūpniecībā. Kopš 1941. gada Turcijā negadījumos raktuvēs miruši 3000, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 100 tūkstošu cilvēku.
Traģēdija Manisas ogļraktuvēs izgaismojusi Turcijas strādnieku zemo darba drošības stāvokli, ko ir kritizējusi arī ANO paspārnē esošā Starptautiskā Darba organizācija.
Turcijas Statistikas institūta apkopotie dati liecina, ka 2013. gadā negadījumos darbavietā miruši 1253 Turcijas iedzīvotāji jeb vidēji četri strādājošie dienā. Statistikas birojs apgalvo, ka 2011. gadā 2216 strādājošo pēc nelaimes gadījumiem darbavietā uz mūžu palikuši par invalīdiem. Tas bija viens no sliktākajiem rādītājiem pasaulē.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos Turcijā reģistrēti 276 negadījumi darbā, tajos bojā gājuši 80 cilvēku, vēsta laikraksts Today's Zaman.