Neraugoties uz integrācijas procesa nesekmību Eiropas Savienībā, kas nu jau gadu ir gandrīz apstājies, Turcijas līderi ar apskaužamu enerģiju un intensitāti turpina pārliecināt dažu valstu (Vācija, Francija, Austrija) vadītājus par nepieciešamību virzīties uz valsts dalību ES. Tiesa, aizvien biežāk Turcijas vadītāju balsīs ir saklausāms aizvainojums par, viņuprāt, nepamatotajām bremzēm. Tas izteikts arī šoreiz, Vācijā viesojoties turku premjerministram Radžepam Tajipam Erdoanam.
Nav pārsteidzoši, ka premjers atklājis Ankaras bažas par uzkrītošo nevēlēšanos uzņemt Turciju, norādot, ka to atklāti vajadzētu pateikt un tad turki rīkošoties paši un viņus netraucēs. Gribas piekrist Erdoanam, kurš vēlreiz uzsvēris nepieciešamību sadarboties, jo tas esot abu pušu interesēs. Turki, apgalvo premjers, vēlas strādāt solidaritātē.
Pieņemams šķiet arī Erdoana apgalvojums, ka Eiropai vajadzētu izmantot vairāk nekā astoņdesmit miljonus iedzīvotāju lielās un islāma pasaulē autoritāti ieguvušās Turcijas iespējas piedalīties politisko jautājumu risināšanā tuvējos reģionos. Pirmkārt, tas attiecas uz Vidējiem Austrumiem, bet faktiski aptver teritoriju no Āfrikas ziemeļdaļas rietumiem līdz pat Afganistānai austrumos. Arī šī valsts, kas sevišķi nozīmīga NATO un arī Latvijai, turkiem ir vēsturiski pazīstama.
Āfrikas ziemeļus aptvērušie «nemieri», kurus, kā izteicies Erdoans, drīzāk nāktos saukt par arābu revolūcijām, liek saprast, cik svarīga ES būtu turku klātbūtne savā komandā. Ir jāizmanto turku plašās zināšanas, kas uzkrātas Osmaņu valdīšanas ilgajos gadsimtos. Jāņem vērā arī tas, ka citu islāma valstu attieksmi pret ES spēcīgi ietekmēs turpmākās attiecības ar Turciju. Jo tās būs labvēlīgākas, jo mazāk iespēju būs dažādiem radikāļiem apgalvot, ka Eiropu šobrīd aizvien vairāk pārņem antiislāmisks noskaņojums.
Visticamāk, šobrīd patiesi nav labākais laiks ES un Turcijas integrācijai, ko pasliktinājis vairāku Rietumeiropas valstu iedzīvotāju nogurums no lielā imigrantu skaita un viņu vājā integrēšanās vietējās sabiedrībās. To apliecina ES lielāko dalībvalstu vadītāju paziņojumi par multikulturālisma izgāšanos. Un lai gan tam nav tiešas saistības ar Turcijas integrāciju ES, šķiet, tas tiek izmantots kā viens no argumentiem Ankaras centienu noraidīšanā.
Spilgts piemērs šobrīd visai populāram viedoklim ir Francijas radikālās partijas Nacionālā fronte vadītājas Marinas Lepēnas viedoklim par ES. Viņasprāt, savienība vispār esot likvidējama. Tad kur nu vēl turki? Šķiet, šobrīd Eiropā musulmaņu «invāzija» liedz kārtīgi apsvērt visus ieguvumus no šīs integrācijas, pavisam piemirstot, ka turku un eiropiešu savstarpējo attiecību vēsture ir gadsimtiem ilga.