Katram no aktieriem ir savi paradumi gaidīt pirmizrādi - viens aktieris skaita stundas līdz tam brīdim un ved visus izmisumā, ik pa laikam paziņojot, cik tūkstoši vēl palikuši, citi - vienkārši ļaujas plūsmai. Kad aktieri, tēlu pārņemti, skrien no savām grimētavām uz skatuvi un uz skatuves vēl ir iespējama brīvība. Kad starp ampelēšanos un režisora noteikto rāmju meklēšanu ir vēl milzīga vieta. Un tajā ir burvība. Tas, kāpēc gribas būt tajā tuvumā. Skatīties režisora nervozajā cigaretes virpināšanā un plaukstu žņaudzīšanā, būšanā uz skatuves vienam pašam klusumā, pirms uz tā saskrien viņa paša izsauktie aktieri. Piedalīties režisora sarunās, kurās viņš, izracies caur materiālu kaudzēm, atradis skaidrojumu vienam lugas teikumam.
Sēdēt pie spoguļa pie skatuves, kad aktieris gaida savu uznācienu un atkārto lomas tekstu. Būt zālē tad, kad uz skatuves nosvīdušie mēģina un mēģina dejas soļus, un tad, kad ir izdevies atrast ko tādu, lai režisors sajūsmā noelstos. To nav iespējams citādi fiksēt - tikai iecirst smadzenēs un atcerēties sajūtu, kad tu esi un arī neesi šai pasaulē. Tajā brīdī, kad tu vēl nezini, kas būs gala iznākumā - vai zāle elpos vienā ritmā ar to vai garlaicīgi klepos. Tas ir mirklis, kurā katrs aktieris varētu teikt - mans tu, mirkli, paliec, neatdodu. Tieši tāpat kā skatītāja mirklis - kurā paliek tikai viņa asaras, smiekls un kņudināšana saules pinumā. Un arī tas, kas tiek režisoram pēc tam, - recenzijas un pēcpirmizrādes nogurums, kurā viņam ir jāmēģina augšāmcelties.
Pār stiklu notek lietus lāse. Un tā ir skaista. Dieva brīnums. Kad tā tiks līdz zemei, tā izzudīs. Bet gan jau Viņš ir izdomājis, kā kāds to pamanīs. Kā lietus lāse zaigo varavīksnes krāsās, kā mainās tās forma. Un kā tā atsitas pret asfaltu, pret bruģi, plaukstu vai izkūst smiltīs. Un ikvienam ir ļoti individuālas asociācijas ar to. Vienam tā būs vēsts par slāpju dzēšanu pēc ilgstoša sausuma, citam - par nebeidzamām un nenovēršamām lietavām.
No 1. septembra Latvijas Televīzijā sāksies raidījumu cikls, kurā, pateicoties Teterevu fondam, tiks demonstrēti un veikti teātra izrāžu ieraksti. Mums nav iespējams noķert un atkārtot teātra enerģiju klātienē un nav iespējams notvert tā tapšanas brīnumu, bet mums ir iespēja noķert tuvumu. Kā lietus lāsei. Un meklēt asociācijas. Aktieru seja, žests, klusums un vārds. Eduarda Pāvula, Gunāra Cilinska, Vijas Artmanes, Elzas Radziņas, Lidijas Freimanes, Pētera Lūča un daudzu citu.