Biznesmeņi dalās arī ar saitēm uz aktuāliem rakstiem un pa brīdim sarkastiski pavelk uz zoba politiķus, lietojot arī mazāk iespringtu rakstības stilu, tomēr tviteris pagaidām nav kļuvis par uzņēmēju kulta lietu.
Uzņēmēju privātā darbība sociālajos tīklos ir tieši proporcionāla konkrēto tīklu vispārējam lietojumam valstī. Latvijā ir diezgan aktīvi tvitera lietotāji, un arī uzņēmēji paši tajos darbojas samērā aktīvi. Latvijā tviteris ir izteikts viedokļu līderu komunikācijas kanāls, tāpēc uzņēmēji tajā lieliski iederas, jo var uzrunāt ne tikai potenciālos klientus, bet arī dibināt korporatīvos sakarus un veidot diskusijas ar citiem uzņēmējiem, uzskata tiešsaistes dialoga aģentūras Click digitālo projektu vadītāja Laura Lasmane.
Maz vadošo uzņēmēju
Pagaidām gan Latvijā nav vērojama masveidīga «lielo zivju» aktivitāte tviterī. Uzņēmēji, kas regulāri redzami avīžu un citu mediju virsrakstos, nav pārāk aktīvi tvitera lietotāji, domā sociālo mediju aģentūras GoInfo valdes loceklis Oskars Prikulis. Latvijā tviteri lieto vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā, norāda L. Lasmane un piebilst, ka ārvalstīs, piemēram, ASV un Lielbritānijā, uzņēmēji intensīvāk vēsta par savu uzņēmumu un tā pakalpojumiem, kā arī biežāk norāda profilos savu nodarbošanos. «Viņi vairāk uzdrošinās tviteri izmantot gan kā informatīvu kanālu, kurā popularizēt savu uzņēmumu, gan kā attiecību veidošanas un pat pārdošanas rīku,» vērtē L. Lasmane, atsaucoties uz TNS datiem, ka Latvijā esot aptuveni 129 000 aktīvu tvitera lietotāju, kas to lieto vismaz reizi mēnesī, tomēr neesot iespējams precīzi noteikt, cik daudz viņu vidū ir uzņēmēju.
Savukārt sociologs Arnis Kaktiņš, kurš savā kontā bieži izplata centra SKDS pētījumu rezultātus, uzskata, ka tviteris ir «īstu cilvēku īsti viedokļi», jo atšķirībā no anonīmajiem komentāriem zem rakstiem portālos šeit ir iespēja sekot līdzi identificējamiem kontiem.
Meklē interešu grupas
Jāatzīst, ka mūsu uzņēmējiem diez vai tuvākajā laikā izdosies sasniegt kaut trešdaļu no to sekotāju skaita, kāds ir atsevišķām globālajām tviterzvaigznēm, piemēram, Bilam Geitsam ir 9,1 miljons sekotāju, tvitera pionierim Džekam Dorsijam - vairāk nekā 2,1 miljons, bet Ričardam Brensonam - 2,7 miljoni sekotāju, tomēr arvien vairāk uzņēmējdarbībā iesaistīto cilvēku arī Latvijā saprot, ka laikmetīgā komunikāciju iespēja attiecas arī uz viņiem.
«Turpmāk vairs nepiktošos par to, ka mans sešgadnieks spēlē Minecraft. Viņš vienkārši gatavojas kļūt par deputātu :) #parādnieks,» savā kontā politisko notikumu kontekstā ironizē kompānijas Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. Citudien viņš turpina vārdu spēles sociālajiem tīkliem ierastajā pieraksta formā, lietojot emotikonus: «Franči mani nemīl:(» un pievieno bildi, kur redzama spēle ar nosaukumu franču valodā Les Lapins Crￃﾩtins (Truši negantnieki - franču val.).
Tomēr lielākoties S. Lapiņš koncentrējas uz nopietniem vēstījumiem par farmāciju un investīcijām, iesaistās diskusijās par tenisu, kā arī nereti ziņo par uzņēmuma rezultātiem, turklāt viņam ir vairāk sekotāju nekā uzņēmuma korporatīvajam kontam. Uzņēmējs domā, ka tviteris ir operatīvs ziņu avots, kur ir iespēja izveidot domubiedru pulciņu, pavēstīt nozīmīgus jaunumus un reizēm arī parādīt dīvainības un absurdus. Vaicāts par tvitera trūkumiem, S. Lapiņš teic, ka viņam krīt uz nerviem anonīmie konti, turklāt Facebook var ierakstīt garākus domugraudus, kādi neietilpst tvitera 140 zīmēs.
Izdevniecības Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka, kam asākā vārdu pārmaiņa tviterī pērn izvērsās ar Latvijas Bankas ekonomisti Agnesi Bičevsku, teic, ka sociālajos tīklos dalās savos grāmatu priekos, jo «ja nu man ir kaut kas tāds, ko varētu nosaukt par ieradumu, tad tā ir grāmatu lasīšana». Uzņēmēja gan piebilst - kolēģi ir atzīmējuši, ka viņas suņa vietne Facebook esot krietni interesantāka par viņas pašas kontu. Diena pārliecinājās, ka vācu aitu sugas suns Herolds Širhana dēls, kurš, kā norādīts profilā, pat «strādā» Zvaigzne ABC, ir ļoti aktīvs sociālo tīklu komunikators - viņa piedzīvojumiem bagāto ikdienas gaitu piezīmes acīmredzami liecina par saimnieces literārajām dotībām.
Savukārt alpaku audzētājs Ivars Forands sācis lietot tviteri līdz ar iPhone iegādi. Viņaprāt, tviteris ir iespēja gūt ieteikumu tēmām, kam operatīvi pievērst uzmanību. I. Foranda interešu lokā ir notikumi biznesā un politikā, kā arī saziņa ar citiem alpaku audzētājiem.
No klientu skatpunkta
«Uzsāku tvītot vienkārši tāpēc, ka gribēju saprast, kas tas tāds ir, par ko daudzi runā. Ieraudzīju, ka veidojas gana interesantas domu apmaiņas ar gana interesantām personībām,» teic Swedbank valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš un uzsver, ka «laikmetā, kad informācijas apjomi pasaulē aug eksponenciāli, tviteris ir lielisks līdzeklis, kā informāciju uztvert no avotiem, kas tev interesanti, turklāt ļoti koncentrētā formā», jo 140 zīmju ierobežojums ir «lielisks vērojumu un ideju koncentrators».
Ģ. Bērziņš iesaistās diskusijās, ja redz, ka var tām pievienot kādu vērtību, bet seko viņš tiem tvītotājiem, kas pievieno vērtību «skatam uz pasauli vai skatu daudzveidībai». Baņķieris arī tviterī risina jautājumus, kas saistīti ar viņa profesionālo darbību, jo, viņaprāt, tviteris ir labs instruments, lai saprastu, kā attiecīgais jautājums «izskatās no klientu skata punkta». Ģ. Bērziņš gan tomēr nosmaida par mūsu tautas tviterieradumiem: «Var redzēt, ka kaimiņvalstu kolēģi īsti nesaprot, par ko latvieši tik ļoti iecienījuši sociālos tīklus. Ir mums savas īpatnības un savi dzīves paradumi.»
Finansiste Agnese Pastare, kas lieto trīs tviterkontus (privāto, kā arī finanšu servisa kompānijas PB finanses un kafejnīcas LedusRoze kontu), atgādina: «Tie, kas domā, ka tviteris uz viņiem neattiecas, vienmēr liek atcerēties neapdomāto Prāta vētras atbildi, ka viņiem nav viedokļa par Pussy Riot. Tas bija laikā, kad visa pasaule bija piecēlusies kājās, lai šīs meitenes atbalstītu!» Tviterī, pēc uzņēmējas domām, var atrast «sākot no kaimiņu Jāņa līdz pat pāvestam». A. Pastare secina - apgalvojums, ka tviteris «uz mani neattiecas», varētu nozīmēt, ka attiecīgais cilvēks «neiet līdzi laikam», jo tvitera pluss ir iespēja pastāstīt par savu kompāniju profesionālajiem panākumiem. «Kopš lasu tviteri, ziņas un jaunumus uzzinu ātrāk - pa tiešo no aculieciniekiem un žurnālistiem. Šajā steidzīgajā laikā tas ir liels ieguvums!» domā A. Pastare.