Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Ūdens maģija vilina peldēties arī salā

Ziemas peldētāju Latvijā ir vairāki simti, darbojas astoņi Latvijas ziemas peldētāju klubi. Tā kā mēs šos peldētājus ikdienā neredzam, tad aktivitāte interneta forumos izskatās pēc tādas kā slepeno biedrību darbošanās, decembrī vienojoties par peldēšanās vietām vai meklējot motorzāģi, lai iekārtotu jaunu āliņģi.

Mazāk ir to, kas visu gadu nodarbojas ar zemūdens niršanu gan vietējās ūdenstilpēs, gan Baltijas jūrā, pētot zemūdens pasauli un priecājoties, cik skaists ledus izskatās no apakšas, jo vajadzīgs speciāls aprīkojums. Aukstuma norūdītie ziemas peldētāji un nirēji atklāj Dabas Dienai savus piedzīvojumus.

Ūdens maģijas apburtā

Biroja darbiniece Guna Ostrovska (32) ziemas peldēšanu aizsāka 2012. gada rudenī, kad skrējiena laikā, sava līdzbiedra iedvesmota, mēdza pieskriet pie Ķīšezera, iemesties tajā uz dažām sekundēm, atkal saģērbties un skriet tālāk. «Decembrī, kad ezeri un upes bija aizsaluši, mērcēšanos pārtraucu, taču īsi pēc Ziemassvētkiem vienu reizi izmēģināju iemesties jūrā. Tā arī būtu bijusi vienīgā decembra pelde, ja vien nebūtu saņēmusi piedāvājumu Vecgada dienā izmēģināt ielīst Bābelīša ezera āliņģī. Gari nedomājot, piekritu. Nekad agrāk dzīvē tas nebija vēl mēģināts, tāpēc šķita jo īpaši vilinoši. Ārā bija ap mīnus 10 grādu, it kā auksts, taču iedvesma un apņemšanās bija milzīga. Izlienot no āliņģa, sajūsma bija liela, visvairāk par to, ka esmu to paveikusi. Pienāca nākamais gads, un manas peldes pazuda no dienas ritma līdz aprīļa beigām, kad atkusa ezers. Tad atkal skrējiena vidū mēdzu reizi pa reizei ielīst ezerā. Vasarā skriešanu apvienoju ar peldi,» tā Guna. Un, pienākot pērnajam rudenim, viņa turpināja peldēties. Guna atzīst - nu jau var teikt, ka tā bija ziemas peldēšana, ne vairs tikai ieskriešana ūdenī. Peldējusi no pusminūtes līdz minūtei. Kad kļuva aukstāks, ielīdusi ūdenī pasēdēt kā ķipītis pusminūti minūti. Visu decembri ezers nebija aizsalis, pāris reižu vajadzēja lauzt plānu ledus virskārtu, lai tiktu iekšā, bet visādi citādi peldētprieks bija viegli pieejams. Janvāra vidū kļuva aukstāks un pār ūdenstilpēm parādījās ledus. Guna izjūt vēlmi, gandrīz vai nepieciešamību reizi nedēļā izmērcēties, un ar šādu regularitāti viņa to arī dara. «To maģiju, kas mani velk ūdeņos visos gadalaikos, vārdos nevaru aprakstīt. Ja salīdzinu šo ziemu ar pagājušo, jūtu, ka ūdenī varu uzturēties ilgāk. Organisms ir norūdījies, jūtos komfortablāk. Patīk apziņa, ka esmu uzlabojusi savu veselību.» Lai arī ziemas aukstums šogad atnāca vēlu, Guna saka, ka vienīgā atšķirība lielajā salā ir tā, ka apģērbjoties ātrāk sāk salt kāju un roku pirksti. Viņa atklājusi, ka rokas pirkstus labāk ūdenī nemērkt, tad tie arī nenosalst un ir vieglāk saģērbties. Un pēc tam jau gan organisms, gan kāju pirksti ātri iesilst, kad Guna raitā riksītī skrien tālāk.

Laimes aku atklājot

SIA Citrus Solutions darbinieks Edgars Šturcs (30) ziemas peldes dēvē par laimes aku, kas sniedz neaprakstāmas pozitīvas sajūtas un gandarījumu, spēcīgi var izjust saikni ar dabu, un šī aktivitāte rada atkarību. Viņa iedvesma nākusi no onkuļa Jāņa, kurš savos 78 gados rūpējas par veselīgu rūdījumu ar rīta peldēm Vaidavas ezerā. «Pats es iesāku rudenī 2011. gadā, bet tajā ziemā salūzu un neturpināju. Interese man bija vēl aizvien, bet nevarēju sevi pārvarēt. 2012. gada pavasarī Jūrmalā notika 8. pasaules čempionāts ziemas peldēšanā. Aizgāju paskatīties un sāku sarunu ar vienu roni, kas teica, ka manā gadījumā ir tikai darīšanas un sevis pārvarēšanas vaina. Tāpēc rudenī es atkal turpināju peldēšanu un darīju to visu pagājušo ziemu,» stāsta Edgars. «Man patīk ziemas peldēs doties agri no rīta, un tā ir kārtīga enerģijas deva visai dienai. Tomēr uzskatu, ka organismu nevar arī pārdozēt ar pārāk biežām ziemas peldēm, tāpēc pats pieturos pie regularitātes vidēji reizi nedēļā. Rīgā uz rīta peldēm dodos Bābelītes ezerā, kur kāds vietējais peldētājs rūpējas par peldes vietu. Ir arī situācijas, ka āliņģis no rīta ir aizsalis. Lai ledu izsistu, var izmantot baļķi, kas atstāts pie tā.» Tiekos ar Edgaru, kad viņš tikko ir atbraucis no Helsinkiem, uz kurieni bija devies izpētīt pilsētas ziemas peldēšanās vietas: «Tur ir labi sakārtota infrastruktūra. Pieejama pilsētas karte ar publiskajām ziemas peldēšanas vietām, kurās āliņģis ir iekārtots ar speciālu pumpi, kas cauru ziemu cirkulē ūdeni, lai vieta neaizsaltu. Pārsvarā blakus pieejama arī pirts vai vieta, kur pārģērbties. Tādējādi tas ir attīstījies kā tūrisma virziens. Uzskatu, ka arī Latvijā ziemas peldēšana attīstīsies. Tas ir potenciāls, ko varam izmantot gan savas veselības nostiprināšanai, gan tūristu piesaistei.»

Vērot ledu no otras puses

Ienirt zem ledus un pavērot zemūdens pasauli - daudziem nemaz neienāktu prātā, ka tas iespējams, jo niršana saistās ar zivtiņu vērošanu siltajās zemēs. Tīnūžu pamatskolas pedagoģe un zemūdens niršanas instruktore Irita Medne (35) ar niršanu sāka nodarboties pirms sešiem gadiem un atklāja, ka Latvijā to var baudīt visu gadu. «Ar Scuba-team.lv kluba cilvēkiem ledus sezonā nirstam vairākas reizes nedēļā. Vieta jau ir noskatīta vasarā, jo drošības dēļ tai ir jābūt labi pazīstamai, bez straumes, un dziļums nedrīkst pārsniegt 12 metru. Aukstās ziemās ledus ir 35-45 cm biezs. Zem ledus redzamība ir labāka, salīdzinot ar vasaru, bet zivis nolīdušas ziemas miegā vai palikušas ļoti lēnas. Satiekam pa kādam vēzim, bet pārsvarā izbaudām ziemas mieru un klusumu. Man ļoti patīk vērot ledu no otras puses, plaisas un dabas zīmējumus. Tāpēc, ja mans pārinieks ir pieredzējis nirējs, ņemu līdzi fotoaparātu,» stāsta Irita. Parasti organizatori un palīgi ierodas pirmie. Ar ledus zāģi vai ar bioeļļu motorzāģi ledū izzāģē lielu āliņģi. Sagatavo virves, kas nodrošina nirēju saikni ar palīgiem, kuri paliek virs ledus. Nirēju aprīkojums vienmēr ir rūpīgi izžāvēts, pārbaudīts un glabāts. Ziemā nirst sausā hidrotērpā. Kategoriski zem ledus ir aizliegts nirt vienam, bez labas peldspējas un atbilstoša aprīkojuma. Katra niršanas reize ir atšķirīga, jo mūsu ziemās strauji mainās gaisa temperatūra. Biežāk ir tā, ka nosaluši ir palīgi, kas paliek virs ledus. Stipra vēja brāzmās noturēt slapju striķi dažreiz pat stundu ne katram būs pa spēkam. Ziemā aprīkojums pēc niršanas ātri sasalst, viss jāsaliek mašīnās ļoti ātri. Iritai baiļu sajūtas zem ledus neesot: «Esmu dabasmīle, fanāte, zem ledus redzu tikai mūsu fantastisko dabu, ūdenstilpju piesārņošanas sekas, izmirstošos vēžus... Lai arī vieta ir zināma, gadās kādi pārsteigumi vai atradumi. Zemledus niršana tieši tāpēc ir tik saistoša, ka nekad nevar zināt, kā būs lejā zem ledus. Kādas noteiktas pazīmes virspusē dažreiz var norādīt, kā būs ar redzamību lejā. Jo biezāka sniega kārta, jo tumšāks būs zem ledus, bet uzzīmēta saulīte sniegā kolosāli izgaismojas, un mums vieglāk orientēties. Saule ziemā spīd reti un vēl retāk izspraucas cauri sniegam. Zemūdens lukturi jāņem līdzi jebkurā gadījumā,» stāsta Irita. «Fotografēju zem ledus, jo gribu visiem parādīt, ka niršana ziemā nav nekas traks, aicinu ieraudzīt skaistumu dabā, saudzēt to un būt sirsnīgākiem citam pret citu. Dažreiz skatos uz ledu no otras puses un jūtu - sirds dauzās no redzamā skaistuma.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Pievienojies lietpratējiem!

Bulduros jūrā svētdienās no plkst. 10.00 līdz 11.30, glābšanas stacijā ir telpa, kurā pārģērbties, organizē biedrība Latvijas ronis.
Ogrē Daugavā, Kaijas ielas rajonā, sestdienās no rīta, organizē Ogres roņi (nav vietas, kur pārģērbties, tāpēc katru reizi interesenti aicināti laiku precizēt, zvanot 26955547).
Ānē, Celtnieku ielā 26, svētdienās plkst. 12.00, organizē Jelgavas roņi.
Ziemas peldētāji nav publiski, jo aukstumā grūti novilkt slapjo peldkostīmu, patīkamāk peldēties pa pliko.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vienotībai priekšā riskantas izspēles

Par scenārijiem, kā varētu attīstīties koalīcijas partneru attiecības, un dažādiem ministru sastāva restartēšanas modeļiem, kas varētu novest pie koalīcijas paplašināšanas vai valdības krišanas,...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?