Vērienīgā protesta akcija, kas bija lielākā kopš 2004. gada Oranžās revolūcijas, sākās svētdien. Pēc opozīcijas teiktā, tajā pulcējās ap 100 tūkstošiem cilvēku, lai gan policija dalībnieku skaitu lēš ap 50 tūkstošiem. Demonstrācijas turpinājās visu nakti, un policija protestētāju izgaiņāšanai izmantoja asaru gāzi.
Tomēr arī pirmdien protesti nerimās, lai gan pulcēja krietni mazāk cilvēku. Opozīcijas aktīvisti Kijevas Eiropas laukumā uzslējuši teltis un solījuši, ka turpinās protestu tik ilgi, kamēr prezidents Viktors Janukovičs neparakstīs līgumu ar ES.
Demonstrāciju laikā notika sadursmes ar policiju. Protestētāji mēģināja iekļūt valdības ēkā, uz ko policija atbildēja, liekot lietā stekus un asaru gāzi. Pret dažiem protestētājiem ierosināta krimināllieta.
Asociācijas līgumu bija iecerēts parakstīt 28. un 29. novembrī Viļņā gaidāmajā Austrumu partnerības samitā, taču pagājušajā nedēļā valdība negaidīti paziņoja, ka pārtrauc gatavoties līgumam ar ES. Tā vietā Ukraina esot iecerējusi pievērsties tirdzniecības veicināšanai ar Krieviju un citām bijušajām padomju valstīm.
Ukrainas premjerministrs Mikols Azarovs norādīja, ka «Ukrainas eirointegrācijas procesa apstādināšanu Eiropā neviens neuztvers kā traģēdiju», taču pieļāva iespēju, ka asociācijas līgums varētu tikt parakstīts nākamā gada sākumā, vēstīja NEWSru.com.
Pirmdien Eiropas Komisija un ES Padome izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka «piedāvājums parakstīt asociācijas līgumu aizvien ir spēkā». Eiropas līderi kritizēja Krieviju par izdarīto spiedienu uz Ukrainu, norādot, ka, «apzinoties ārējo spiedienu, kas vērsts pret Ukrainu, mēs ticam, ka īstermiņa apsvērumiem nevajadzētu gūt virsroku pār ilgtermiņa ieguvumiem».