Nacionālās drošības komisijā no katras frakcijas strādā pa vienam deputātam. Arī Visu Latvijai!-TB/LNNK šī paša iemesla dēļ no komisijas atsauca Kārli Krēsliņu, kurš arī nesaņēma augstākās kategorijas pielaidi, un viņa vietā deleģēja Jāni Dombravu. V. Zatlers paskaidroja - neraugoties uz šo situāciju, komisija ir strādājusi arī triju cilvēku sastāvā, kas ir pietiekams kvorums. Tai ir notikušas desmit sēdes. Komisijā vēl ir Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš arī apstiprināja komisijas priekšsēža sacīto par iespēju nodrošināt komisijas darbu, un Raimonds Vējonis (ZZS). NDK ir izvērtējusi drošības iestāžu budžetu situāciju, Latvijas krājbankas krahu, kā arī sabiedrisko mediju pieejamību visā Latvijā.
J. Urbanovičs šajā komisijā strādāja arī iepriekš, un viņam vajadzīgā pielaide bija. Tas nozīmē, ka tieši pēdējā gada laikā viņa darbībā ir konstatēts kas tāds, kā dēļ deputātam speciālās iestādes vairs nevēlas uzticēt valsts noslēpumu saturošu informāciju, bet pielaides atteikšanas iemesli nekad netiek atklāti. J. Urbanovičs sarunā ar Dienu uz notikušo reaģēja asi - viņu pārsteidzot, ka SAB lēmumu viņš saņēmis tikai pirmdien pēcpusdienā, bet jau iepriekš iestāde par to esot informējusi TV3 raidījumu Nekā personīga, kas par to ziņojis svētdien. SC frakcijas vadītājs, kurš ir politiskā spēka faktiskais līderis, uzskata, ka šādā veidā ir pazemots ne tikai viņš, bet arī šis politiskais spēks. J. Urbanovičs pieļāva, ka tas, «iespējams, ir pat politiskais pasūtījums». Tiesībsargājošo iestāžu atzinums, kas liedz J. Urbanovičam pieeju valsts noslēpumam, mazinās viņa lomu politisko sarunu procesā, ziņu aģentūrai BNS ir teicis politologs Ivars Ījabs. Viņš sacījis: «Pašlaik Urbanovičs stāstīs, ka tas ir politisks pasūtījums, un neviens nevarēs pārliecināties, ka tas tā nav. Būtu vēlams redzēt kādu procedūru, kā iestādes šādus lēmumus pieņem.» Politologs domā, ka varētu būt nepieciešama kāda iekšējā procedūra, lai neitrāli cilvēki, kam ir šī pielaide, varētu pārliecināties, cik tas attiecīgajā gadījumā ir pamatoti.