Mūsdienu entuziasti jau pirms kāda laika sašķēlās divos veidojumos - a/s Ūdens transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa un a/s Enerģētika un ūdens transports. Nespējot sadalīt tiesības dēvēties par īstenajiem Daugavas racējiem, daži iesaistītie jau devušies uz Ģenerālprokuratūru ar sūdzību par to, ka tie otrie esot viņiem «laupījuši» tiesības izsludināt referendumu.
Vēl lielāku afēras auru šim Jaunā zīda ceļa projektam piešķir nule kā atklājies fakts, ka a/s Ūdens transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa mēģinājums piesaistīt pensionāru un citu iedzīvotāju grupu līdzekļus šīs utopiskās ieceres īstenošanai notiek nesankcionēti. Proti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šai a/s izteikusi brīdinājumu par akciju pārdošanu, nesaņemot nepieciešamo FKTK atļauju. Finanšu tirgus uzraugu rūpesti ir saprotami - savākuši naivo investoru naudiņu apmaiņā pret akcijām, Daugavas racēji var pazust, atstājot bešā lielās peļņas tīkotājus. Dažs labs varbūt pavīpsnās: «Kamēr būs aitas, būs arī cirpēji.» Taisnība, protams, taču tirdzniecība ar finanšu instrumentiem visā Eiropā tiek stingri regulēta tieši tādēļ, lai pasargātu lētticīgos.
Savukārt tiem, kas tomēr apsver iespēju kļūt par Jaunā zīda ceļa akcionāriem, varbūt derētu nopietni padomāt: kādas kravas un no kurienes tad īsti tiks vestas pa slaveno kanālu, kura labā, dažuprāt, esot vērts nodarīt nopietnu kaitējumu videi. Ar vēsu prātu domājot, taps skaidrs, ka investīcijas, kas būtu jāiegulda šāda projekta īstenošanā, neizdosies atpelnīt īsā laika periodā, nemaz nerunājot par to, ka tautas nobalsošanas gadījumā, iznākums, visticamāk, būs Daugavas racējiem nelabvēlīgs.