Man der tikai ģimenes auto! Lai arī lielam cilvēkam tajā ir ērti, to nepirku sev, bet ģimenei, saka spēkavīrs Raimonds Bergmanis. Viņš stūrē 2006. gada Chrysler Grand Voyager. Un ir apmierināts ar izvēli. Ērta! Ātra! Manevrēt spējīga!
Jautāts, vai spēkavīrs pie vojāžera stūres uzvedas kārtīgi un akurāti, viņš noteic, ka nav liels noteikumu pārkāpējs. Kā jebkuram cilvēkam - gadoties. Lai gan autiņam ir ļoti labs motors, tomēr ātruma cienītājs neesot. «Nedrīkst nelaimi piesaukt, bet soda punktu man nav. Braucēja karjeras laikā ir trīs protokoli. Tas, kā tos ieguvu, ir anekdotes cienīgs stāsts.»
Iedomājieties situāciju: 1. janvāris, pulkstenis ir četri no rīta, pilsēta skaista - apsnigušas eglītes, klusa - nevienas dzīvas dvēseles uz ceļa, un Raimonds brauc mājās no viesībām. «Ne grama, atkārtoju - ne grama neesmu dzēris! Ģimene pirms tam pirtī iegājusi - tīra sēž aizmugurē. Pēkšņi mani aptur policija, palecot gandrīz zem riteņiem.» Rezultātā protokolā ierakstīts, ka auto pilnībā neapstājās pie «Stop» zīmes. «Nebija tā, ka braucu ātri - diez vai viņi redzēja, ka mazliet tomēr piestāju, bet pilsēta taču ir tukša! Puišiem bija pārsteigums, ka neesmu dzēris. Pusstundu domāja, ko rakstīt protokolā. Citā valstī teiktu: «Laimīgu Jauno gadu, lai jums veicas! Šajā gadā vairs tā nedariet!» Pēc trim dienām rūķu cepurītēs kopā ar ģimeni braucām uz Kandavu. Tur apturēja profilakses nolūkos, novēlēja laimīgu Jauno gadu!»
Jautāju, vai atpazīstamai sejai tomēr nav priekšrocību? «Šajā gadījumā tas nelīdz!» viņš nosmej. «Agrāk mēdzu skaidroties ar nepieklājīgiem autobraucējiem. Kāpu ārā un skaidroju noteikumus, bet, ieraugot manus apmērus, «stūrmanis» vai nu atvainojās, vai visbiežāk tas beidzās ar logu aiztaisīšanu un gāzi grīdā! Tagad esmu mierīgāks kļuvis!» 5