Līdz februārim pilnvaras būs beigušās visiem pašreizējiem NEPLP locekļiem. Trīs no viņiem Dzintra Geka, Ingrīda Brigita Stroda un Imants Skrastiņš padomē jau nostrādājuši divus termiņus un vairs nevar kandidēt, arī NEPLP priekšsēdis Ābrams Kleckins vairs nekandidēs, savukārt Dace Buceniece un Sergejs Kārītis kandidēs atkārtoti. Viņiem gan gaidāma sīva konkurence, jo uz vienu NEPLP locekļa vietu pretendē vairāk nekā seši cilvēki. «Šoreiz būs no kā izvēlēties,» uzskata Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs. Viņš novērtē kandidātu daudzveidību, jo sarakstā ir cilvēki «gan no padomju laikiem, gan mūsdienām, gan no politikas, gan akadēmiskās vides», dažiem ir vērā ņemama pieredze žurnālistikā.
Galvenais, lai jaunie NEPLP locekļi būtu godīgi, uzskata Latvijas Reģionālo televīziju asociācijas valdes priekšsēdis Jānis Galviņš, kura vadītā organizācija darbam NEPLP virza režisoru Ivaru Zviedri. Jautājumu, vai pašreizējā padome tāda nav, viņš atsakās komentēt. Pēdējo gadu gaitā esošajam padomes sastāvam izteikta virkne pārmetumu. Piemēram, Latvijas Radio (LR) teju bankrotēja padomes acu priekšā, bet tā reaģēja tikai, kad parādi bija pāri galvai. Vēlāk atsevišķi NEPLP locekļi LR vadībā sasteigti mēģināja iecelt ekspolitiķi Edvīnu Inkēnu, Ā. Kleckinam un D. Buceniecei sapinoties pretrunīgos skaidrojumos, kā viņš vispār izvirzīts. Tas bija viens no notikumiem, bet ne vienīgais, kas ļāva izskanēt minējumiem par atsevišķu NEPLP locekļu pakļaušanos politiskajam spiedienam. Kritizēta arī NEPLP rīcība ciparu apraides ieviešanā un novēlotā reakcija, laikus nenovēršot digitālās apraides atsitienu arī uz reģionālajām un vietējām televīzijām. J. Juzefovičs norāda, ka pašreizējā NEPLP tikai pildījusi formālas raidorganizāciju uzraugu funkcijas, par ko arī nereti kritizēta, taču tai pietrūcis stratēģiska redzējuma par industrijas attīstību. Rodas iespaids, ka notiek cīņa par ietekmi sabiedriskajā medijā, bet NEPLP neinteresē, kas notiek ar kopējo mediju telpu, uzskata Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka. Tieši no jaunā NEPLP sasaukuma būs atkarīgs arī tas, cik droši savā krēslā varēs justies pretrunīgi vērtētais Latvijas Televīzijas vadītājs Edgars Kots, viens no pirmajiem svarīgajiem jaunās NEPLP darbiem būs LR vadītāja iecelšana.
Daudzus no kandidātiem izvirzījušas žurnālistus un medijus pārstāvošas organizācijas. Piemēram, Latvijas Žurnālistu asociācija izvirzījusi žurnālistus Gintu Grūbi, Anitu Braunu, Ilzi Straustiņu, kā arī Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdi Ilmāru Muulu (viņa paša vadītā organizācija savukārt izvirzījusi S. Kārīti). Latvijas Žurnālistu savienība izvirzījusi E. Inkēnu, raidījuma Jauna nedēļa vadītāju Egilu Zariņu, sabiedrisko attiecību speciālistu Kristianu Rozenvaldu un bijušo žurnālisti un ekspolitiķi Violu Lāzo. LRA savukārt virza V. Lāzo, E. Inkēnu, LU lektoru Rolandu Tjarvi, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku Renāru Neimani. Kandidātus darbam NEPLP izvirzījušas arī daudzas ar medijiem nesaistītas organizācijas.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām reizēm, kad kandidātus NEPLP virzīja partijas, šoreiz sperts solis uz priekšu - kandidātus varēja izvirzīt sabiedriskās organizācijas. Tiesa, pēdējo vārdu, ko izlasīt no visa rasola, teiks politiķi. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) un Dzintars Ābiķis (Vienotība) stāsta, ka komisija uzklausīšot visus kandidātus, kas atbilst kritērijiem, bet, cik no viņiem virzīs balsojumam Saeimas plenārsēdē - tikai piecus labākos vai vairāk -, vēl pāragri spriest.