Pirmajā līmenī pārvietojas lielākā daļa migrantu, taču šī migrēšana nerada tik nosacīti negatīvas sekas kā otrā līmeņa migrēšana, kuras plūsma ir krietni mazāka, bet sekas paliekošākas. Rajonu centri zaudē jaunus, izglītotus un kvalificētus speciālistus. Uzņēmumu reģistra valsts notāre Linda Kleina, kura pirms pusotra gada darba dēļ pārcēlās dzīvot no Liepājas uz Rīgu, saka: «Nedomāju, ka tie, kas paliek rajonos, būtu mazāk kvalificēti, tomēr iespēju galvaspilsētā ir vairāk.» Pētera Šķiņķa novērojumi gan liecina, ka laukiem aizplūst aktīvākie cilvēki, kas varbūt ne vienmēr ir kvalificētākie, taču potenciālie vietējās sabiedrības uzkurinātāji gan. «Tie ir potenciālie darba devēji, iestāžu vadītāji, sabiedrisko organizāciju veidotāji, vietējo nemieru cēlāji. Bez šādiem ļaudīm šī vieta nīkuļo,» stāsta P. Šķiņķis.
Cilvēku aizplūšanas un reģionu atšķirības mazināšanai Līga Siļionenko, kas arī darba dēļ mainījusi dzīvesvietu tuvāk galvaspilsētai, norāda uz Zviedrijas pieredzi, ko pati iepazinusi, strādājot Valsts zemes dienestā. «Deviņdesmito gadu sākumā, kad Zviedrijā bija līdzīgas problēmas, zviedri valsts iestāžu lielos birojus pārcēla uz mazākām vietām ārpus Stokholmas, piedāvājot cilvēkiem tur dzīvokļus vai lētākus kredītus zemes iegādei un māju celtniecībai. Tādā veidā viņi gan piesaistīja cilvēkus reģioniem, gan veicināja to attīstību,» stāsta Līga. Arī P. Šķiņķis piekrīt, ka tas būtu viens no risinājumiem. «Reģionālās politikas trūkuma rezultātā arvien palielinās atšķirība starp Rīgu, citām republikas nozīmes pilsētām un laukiem un mazpilsētām, kas sekmē aktīvo cilvēku aizplūšanu uz vietām, kur koncentrējas vairāk darba devēju, ir lielāka izvēle un iespējas, un arī atalgojuma līmenis,» skaidro profesors.