Pēc tincināšanas Linda atzinās, ka makšķerēšana tik tiešām neietilpst viņas regulārajos hobijos, zivis viņa parasti nesot tikai no veikala. «Tāpēc laba drauga, kaislīga makšķernieka vizīti un plānoto braucienu uz Sakstagala pagasta Piertnīku dīķiem gaidīju ar bažām, jo neķeršanās gadījumā vakariņās būtu skumīgi jācep atkausētas tilapijas.»
Sestdienas pēcpusdienā pie dīķiem rosījies daudz ļaužu. Lindu pārsteidzis, ka puse makšķernieku ir sievietes, turklāt viņas neizskatījušās pēc tilapiju cepējām, jo bija nobruņojušās ar rīku komplektiem, kam Linda nezinājusi ne nosaukumu, ne funkcijas. Draugs, profesionālis būdams, savukārt bijis izbrīnīts, kad kā ēsmu forelēm dīķu saimniece pasniegusi pustukšītu kārbu ar konservētu kukurūzu.
Dīķis atsaucis atmiņā delfināriju, jo ūdens virsmu nemitīgi kustināja augstu lecošas zivis. «Neticīgi iemetām ūdenī dažus kukurūzas graudiņus. Tepat, labi ja metra attālumā no krasta, pēc tiem šāvās bars krietna sivēna lieluma foreļu un kaudamās visu aprija! «Profesionālis» vienīgi izstostīja: «Tiikkk lielas!!!!»
Jau dažas sekundes pēc iemešanas kukurūza kopā ar āķi bijusi sagrābta. Dubļiem šķīstot, elšot un pūšot, maisā nonākusi viena forele, tūliņ pat sekojusi otra. «Ja jau zivis nāk pašas, tad arī es varu mēģināt! Krastā mežonīgi plosās forele, taču tā noslīd no āķa un prom ir. Nākamo un vēl nākamo divatā izdodas savaldīt. Draugs noķer vēl vienu. Saprotam, ka tā jau visu dīķi mēs varam izķert, bet apēst gan nevarēs. Gana. Piecas foreles svēra vairāk nekā 7 kg. Joka pēc draugs iemet dīķī pliku āķi, ko momentā grābj ciet kāda zivs! Tā taču ir makšķerēšanas paradīze, kur foreles sacenšas, kuru izzvejos.»
Linda ir pārliecināta, ka ceptās foreles ar vēsu baltvīnu noteikti ir bijusi šīs vasaras vislabākā maltīte, bet no Piertnīku paradīzes vēl palikušas sālītās, kas saldētavā uzvaroši konkurē ar tilapijām.