S.Dolgopolovs to uzskata tikai par teorētiski iespējamu, bet ne praktiski tuvākajā laikā īstenojamu ideju atšķirīgo partiju ideoloģiju dēļ. Viņš arī izturas tā it kā nekādu šķelšanu nebūtu plānojis, lai gan par to neoficiāla informācija izskanēja vēl pirms vēlēšanām. Jau pēc 9.Saeimas vēlēšanām SC frakcijā, kur S.Dolgopolovs no JC bija vienīgais deputāts, izskanēja bažas par viņu kā «vājāko posmu», ko tagad S.Dolgopolovs komentē: «Es esmu drošākais posms, jo biju šīs apvienības pirmais priekšsēdētājs un nevēlos to graut.» Taču toreiz J.Urbanovičs mīļā miera labad sarunāja ar koalīciju S.Dolgopolovam Mandātu komisijas priekšsēža amatu.
SC uzvar ne tikai Rīgā
Vairākus gadus SC atradās reitingu tabulu pirmajā pozīcijā, kas tika saistīts ar tam lojālo vēlētāju. Panākumi šajās pašvaldību vēlēšanās gan jāskata kontekstā ar labējo politisko spēku sadrumstalotību un varas partiju popularitātes kritumu. SC visu laiku ir atradies opozīcijā, un uzvara Rīgas domes vēlēšanās, kur tā ieguva 26 vietas, ir pirmais solis pretim varas pozīcijām. Ar to arī var skaidrot SC piesardzību - labāk vicemēra amats un stabilas pozīcijas un ietekme, nekā mēra postenis uz neprognozējamu laiku, ja LPP/LC saraksta līderis nebūs īstenojis savas ambīcijas un kļuvis par Rīgas mēru. SC uzvarēja arī Rēzeknē. Tur par SC nobalsoja 43,51%, bet Rēzeknes novadā - 35,21%. Labus rezultātus SC guvis arī Jelgavā, Ventspilī, Liepājā un vēl virknē pašvaldību. SC veido politiskie spēki ar atšķirīgu biogrāfiju un arī ideoloģiju, ko vispirms var attiecināt uz Alfrēda Rubika vadīto Latvijas Sociālistisko partiju, kas vēlas saglabāt savu identitāti. SC ir arī Daugavpils pilsētas partija, kuras priekšsēdis ir Vitālijs Azarevičs, bet Saeimā to pārstāv Aleksejs Vidavskis. Nesen SC pievienojās Sociāldemokrātiskā partija, kuras viens no līderiem ir Egīls Rutkovskis. Šī partija ir izveidota uz Sociāldemokrātu savienības bāzes, kuru savulaik dibināja no LSDSP atšķēlušies biedri.
Faktiskais līderis
Par SC faktisko līderi uzskatāms Saeimas frakcijas vadītājs J.Urbanovičs, kurš 1994.gadā bija Jāņa Jurkāna vadītās Tautas saskaņas partijas dibinātājs J.Urbanovičs allaž bijis otrajā plānā, bet ir iespaids, ka tieši viņš vienmēr ir bijis īstais līderis. 2005.gadā dažus mēnešus pēc neveiksmes pašvaldību vēlēšanās, uz kurām J.Jurkāns un S.Dolgopolovs jau gāja katrs ar savu sarakstu, J.Jurkāns, protestējot pret SC izveidi, no TSP aizgāja. Daudzi prognozēja, ka līdz ar to Saskaņa ir beigusi pastāvēt. Vēlētāji SC pamanīja tikai pēdējās divās nedēļās pirms 9.Saeimas vēlēšanām 2006.gadā, kad strauji pieauga tā popularitāte. Saeimā SC ieguva 17 mandātus, apsteidzot vēl vasarā populāro PCTVL, kas šogad Rīgas domē vairs neiekļuva. Pēc 9.Saeimas sanākšanas novembrī Diena rakstīja, ka «Kremļa sarkanos paklājus un svinīgo pusdienu galdu bija iespēja izbaudīt pieciem Latvijā dzīvojošiem krievu diasporas pārstāvjiem», kuru vidū bija arī Saeimas deputāti Juris Sokolovskis (PCTVL) un N.Ušakovs». SC un LPP/LC līderiem ir arī līdzīgi uzskati par sadarbības intensitāti ar Austrumiem. N.Ušakovs un A.Šlesers viens otru nav iepazinuši tikai šopavasar - SC regulāri kontaktējās ar valdības partijām. J.Urbanovičs runāja ar Tautas partiju un Jauno laiku, bet N.Ušakova sarunu partneris bija A.Šlesers. J.Urbanovičs atrada N.Ušakovu pirms 9.Saeimas vēlēšanām Baltijas forumā. Viņš acīmredzami darbojās J.Urbanoviča vadībā. Taču N.Ušakovs prata iepatikties ar savu smaidu un vienkāršību. Tāpēc šā gada 9.maijā, iespējams, dažus šokēja tas, ka viņš parādījās kā norišu galvenais organizētājs pie Uzvaras pieminekļa. Taču iniciatīvas pārņemšana no PCTVL par šo krievu vēlētāju vidū populāro pasākumu varēja būt vēl viens taktisks solis, lai tuvinātos uzvarai vēlēšanās.