Atbildību par sprādzienu uzņēmusies nemiernieku formētā Brīvā Sīrijas armija, kas apgalvo, ka uzbrukumā gājuši bojā dučiem cilvēku. Taču valdība sniegusi pretrunīgu informāciju, uzsverot, ka tās militārie līderi nav cietuši un ievainojumus guvuši tikai pāris ēkas sargu. Valdība uzbrukumā vaino teroristus, kā tā dēvē opozicionārus.
«Es varu apstiprināt, ka visi mūsu militārās vadības un Aizsardzības ministrijas pārstāvji ir veseli,» Sīrijas televīzijā paziņoja informācijas ministrs Omrans Zoubi. «Viss ir normāli,» viņš piebilda. «Notika terora akts, iespējams, zīmīga objekta tuvumā, jā, tā ir taisnība, taču viņiem kā parasti neizdevās īstenot savu mērķi.»
Pēc sprādziena tuvējā apkārtnē vairākas stundas nerimās šāvienu troksnis, norādījuši vietējie iedzīvotāji. Līdz šim šis Damaskas rajons bijis pasargāts no vardarbības, kas valda citviet valstī. «Ja nu kāda noklīdusi lode nogalinātu kādu no maniem bērniem?» ziņu aģentūrai AFP raudot vaicāja 42 gadus veca triju bērnu māmiņa, kuras dzīvoklī uzbrukumā sašķaidīti logi un bojātas mēbeles. «Man rūp tikai mani bērni, un man ir bail no šaušanas.»
Situācija Sīrijā pāraugusi reģionālā postā, ANO Ģenerālajā asamblejā uzsvēra ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Muns un norādīja, ka situācija ar katru dienu kļūst arvien ļaunāka un mudinot uzskatos šķelto Drošības padomi rīkoties. Francijas prezidents Fransuā Olands rosināja noteikt ANO aizsardzību zonām, kuras savā kontrolē pārņēmuši Sīrijas opozicionāri. Virs «atbrīvotajām zonām», kā tās dēvēja F. Olands, būtu jāslēdz gaisa telpa, kas ļautu apturēt režīma uzlidojumus. Tomēr maz ticams, ka Drošības padomei izdosies vienoties par palīdzību Sīrijā, jo Ķīna un Krievija jau trīsreiz bloķējusi rezolūcijas, kas vērstas pret B. el Asadu.