Viņš ir ieguvis plašu atbalstītāju loku, savā priekšvēlēšanu kampaņā aktīvi runājot par nepieciešamību cīnīties pret nelegālajiem imigrantiem, kas ir pārplūdinājuši Maskavu. Acīmredzot saprotot, ka neērtais konkurents ir uztaustījis daudziem maskaviešiem akūtu jautājumu, S. Sobjaņins pirms dažām nedēļām lika policijai sākt plašus reidus, kuru laikā aizturēti simtiem imigrantu.
Daļa aizturēto nokļuva īpaši izveidotā vietā, ko vietējie un ārvalstu cilvēktiesību aizstāvji pat ir salīdzinājuši ar koncentrācijas nometnēm, kurās Otrā pasaules kara laikā nacisti spīdzināja un nogalināja ebrejus.
Varasiestāžu izvērstā cīņa pret nelegālajiem imigrantiem ir populāra vietējo mediju un maskaviešu vidū, tādēļ iebraucēju jautājums kļuvis par priekšvēlēšanu kampaņas centrālo tematu.
Pēdējais piliens
Krievijas Federālais migrācijas dienests šonedēļ informēja, ka kopš augusta sākuma, kad Maskavā sākās iebraucēju tvarstīšana, aizturēti aptuveni 1500 ārzemnieku. Gandrīz 600 no viņiem atrodas pretrunīgi vērtētajā novietnē, kurā izvietots desmitiem telšu un kura atgādinot nometnes, kādas parasti izveido kara zonās un vietās, kur notikusi dabas stihija.
Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch (HRW) apgalvo, ka novietnē valda antisanitāri apstākļi, un ir aicinājusi Maskavas varasiestādes to slēgt. HRW ir pārliecināta, ka varasiestādes rīkojas nelikumīgi, jo vēršas pret cilvēkiem viņu izcelsmes dēļ.
«Ilgstoša aizturēšana bez juridiskas palīdzības sniegšanas, etniskā profilēšana, necilvēcīgi apstākļi - tas ir jāaptur,» uzskata HRW biroja Krievijā vadītāja Tatjana Lokšina.
Vairākums novietnē esošo cilvēku ir vjetnamieši un imigranti no postpadomju zemēm Uzbekistānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, kā arī Sīrijas, Afganistānas un Ēģiptes. Daudziem no viņiem aizturēšanas brīdī nebija līdzi personu apliecinoši dokumenti, tādēļ varasiestādes nevarēja noskaidrot, vai šie cilvēki Krievijā patiešām uzturas un strādā nelikumīgi.
Imigrantu ķeršana sākās pēc tam, kad pirms divām nedēļām kādā no Maskavas tirgiem policija aizturēja izvarošanā apsūdzētu vīrieti. Operācijas laikā izcēlās kņada un viens no policistiem guva smagus ievainojumus.
Lai gan vēlāk noskaidrojās, ka aizdomās turamais ir likumīgi reģistrēts strādnieks no Krievijas Kaukāza republikas Dagestānas, Maskavas vadība notikušo izmantoja, lai pasludinātu cīņu pret imigrantiem.
«Tas bija pēdējais piliens drošības dienestu pacietības kausā, tādēļ viņi sāka rīkoties daudz bargāk,» S. Sobjaņins sacīja laikrakstam Vedomosti. «Tas ir absolūti normāli. Ikvienā sabiedrībā, ikvienā valstī, ja notiek ārkārtas situācija, valdība un sabiedrība sāk rīkoties daudz skarbāk.»
Vergu sistēma
Abi redzamākie Maskavas mēra amata kandidāti pirmsvēlēšanu laikā ir nākuši klajā ar paziņojumiem, kas ir klaji naidīgi imigrantiem. Gan S. Sobjaņins, gan A. Navaļnijs iebraucējus vaino noziedzības un korupcijas pieaugumā Maskavā.
A. Navaļnijs apgalvo, ka pusi no Maskavā reģistrētajiem vardarbīgajiem noziegumiem ir pastrādājuši imigranti: «Man tie nav tikai skaitļi. Man tas nozīmē vienu - ka dāmas, kas dzīvo manā mājā, baidās vakaros iziet uz ielas.» Kritiķi gan neredz pamatu šādiem apgalvojumiem, jo oficiālā statistika neko tādu neuzrādot.
Viņš arī uzskata, ka Krievijai būtu jāievieš vīzu režīms ar Vidusāzijas valstīm, no kurām vērojams vislielākais iebraucēju īpatsvars, bet darbus, kurus pašlaik veic pārsvarā imigranti, vajadzētu veikt Krievijas pilsoņiem.
Vairākums imigrantu dara darbus, ko nevēlas vietējie, piemēram, vāc atkritumus un tīra ielas. Tajā pašā laikā viņi ir spiesti dzīvot pagrabos, saņemt niecīgu atalgojumu un regulāri tiek pakļauti homofobiski motivētiem uzbrukumiem. «Šie cilvēki ir daļa no nelikumīgas vergu sistēmas, kas ir izveidojusies Krievijā,» uzskata emigrantu tiesību aizstāve Svetlana Gaņuškina.
Savukārt T. Lokšina ir pārliecināta, ka A. Navaļnijs un S. Sobjaņins izmanto daudzu maskaviešu homofobisko noskaņojumu, lai iegūtu vēlētāju balsis. «Tas ir gaužām ciniski,» tā T. Lokšina.