Kā liecina Dienas novērojumi, pētot darba sludinājumus, - kādreiz par sekretāri varēja strādāt tikai vidusskolu beigušas meitenes, pašlaik pārsvarā sekretāres funkcijas ir daudz plašākas - līdz pat biroja vadītājai, attiecīgi ir arī augstākas prasības pret izglītību. Parasti tiek prasīta augstākā izglītība, teicamas latviešu valodas zināšanas, kā arī vismaz divu svešvalodu - angļu un krievu - pārvaldīšana. Tāda tendence vērojama daudzās profesijās, tāpēc to cilvēku iespējas atrast labu darbu, kuri ieguvuši vien vidusskolas diplomu, sarūk.
Pašlaik Latvijas darba tirgū ir salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits ar pamatizglītību un vidējo vispārējo izglītību, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē to īpatsvars varētu ievērojami sarukt. Taču turpmākajos gados vislielākās problēmas atrast darbu būs tieši iedzīvotājiem bez profesionālās vai augstākās izglītības un bez konkrētas profesijas. Viņi nākotnē varētu veidot pusi no kopējā bezdarbnieku skaita. Tādas ir Ekonomikas ministrijas (EM) prognozes par mazkvalificētā darbaspēka perspektīvām darba tirgū. Mazkvalificētā darba veicējus apdraud gan pieaugošais bezdarba, gan nabadzības risks, turklāt cerības uz atalgojumu, kas lielāks par minimālo, ir veltas.
Pieprasījums mazināsies
Dienas aptaujātie eksperti ir vienisprātis: cilvēki bez augstākās vai profesionālās izglītības, tā dēvētie vienkāršā darba darītāji, ir sociālās atstumtības riska grupa un pakļauti ievērojami lielākam nabadzības riskam un bezdarbam nekā kvalificēta darba veicēji.
Par to liecina arī Nodarbinātības valsts aģentūras statistika par pagājušo gadu: visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir tieši vienkāršajās profesijās (palīgstrādnieki, mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji, apkopēji). 2013. gadā 45% no visiem bezdarbniekiem bija tikai ar pamata vai vispārējo vidējo izglītību. Zems izglītības līmenis ir 64,8% jauniešu bezdarbnieku. Vērā ņemams iedzīvotāju skaits ar vidējo izglītību darba tirgū ir bez mācību iestādē iegūtas specialitātes - 43% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ar vidējo izglītību.
Jāteic, ka arī nākotnē, ekonomikai augot, cerēt uz mazkvalificētu darbvietu pieaugumu nevar. Saskaņā ar EM darba tirgus prognozēm gandrīz visās nozarēs, īpaši pēc 2020. gada, saruks pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas darbaspēka.
Tajā pašā laikā 2020. gadā gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā nodarbināto īpatsvars ar zemu kvalifikāciju veidos apmēram 17% no visiem nodarbinātajiem. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem būs arvien grūtāk ne tikai iekļauties, bet arī noturēties darba tirgū.
Arī mežā nav ko darīt
Aizvien vairāk uzņēmumu domās par savu konkurētspēju un produktivitāti, investējot jaunākajās tehnoloģijās, kas mazkvalificēto roku darbu padarīs automatizētu. Šo iekārtu apkalpošanai nepieciešami būs kvalificēti speciālisti.
Par to ir pārliecināts arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, kurš atzīst: «Mūsu nozarē mazkvalificēts darbaspēks tikpat kā nav vajadzīgs. Mūsu uzņēmēji investējuši jaunākajās tehnoloģijās un ražošanas iekārtās, ar kurām var strādāt tikai cilvēki ar speciālu profesionālo kvalifikāciju. Tieši kvalificēts darbaspēks ir mūsu uzņēmumu konkurētspējas pamatā.»
Tikpat tiešs ir Latvijas Mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis, kurš bilst: «Mazkvalificētam darbaspēkam mežā nav ko darīt. Mēs strādājam ar mašīnām, kompjuterizētām iekārtām, un, lai vadītu šādu mašīnu, nepieciešamas īpašas zināšanas un kvalifikācija. Vienīgais roku darbs, ko mēs varam piedāvāt, ir sezonāls - pavasaros mežu stādīšana.»
Mazkvalificētam darbaspēkam labvēlīgāku ainu gan ieskicē Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, kurš norāda, ka roku darba īpatsvars nozarē nemazināsies, pieprasījums pēc darbaspēka vēl tikai varētu pieaugt, jo ir iecerēts atvērt jaunas rūpnīcas.
Izstumj no darba tirgus
Gaidāms, ka nākotnē aizvien vairāk būs nepieciešami strādājošie tieši ar profesionālo izglītību un konkrētām prasmēm. Kā uzsver Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss: «Izšķiroši svarīga ekonomikas izaugsmei ir produktivitāte. Un tā nav savienojama ar mazkvalificētu darbaspēku.»
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvidriņa skaidro, ka 2012. gadā gandrīz 20% nodarbināto bija ar pamatizglītību, kas ir pārāk augsts skaitlis, un to nepieciešams mazināt gan ar pārkvalifikācijas, gan mūžizglītības palīdzību.
Attiecībā uz mazkvalificētā darbaspēka nodarbinātību I. Zvidriņa bilst: ja darbaspēka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, tas vispirms ietekmē tieši mazkvalificēto darbaspēku, jo augstāk kvalificētie tos izspiež no darba tirgus. Augsta bezdarba apstākļos cilvēki ar augstāku kvalifikāciju ir gatavi strādāt arī zemākas kvalifikācijas darbus, izstumjot no tirgus ierastos šo darbu veicējus.
EM prognozes liecina, ka jau 2020. gadā mazkvalificēto darbvietu skaits saruks par 10 000. I. Zvidriņa atzīst, ka tas ir liels izaicinājums izglītības sistēmai, kura nedrīkst nākotnē vairot jauniešu skaitu ar zemām profesionālajām prasmēm.
Sola konsultācijas
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Ina Vārna uzsver, ka labi apzinās izglītības sistēmas uzdevumus minētajā kontekstā.
«Mēs ļoti aktīvi strādājam, lai vairotu profesionālās izglītības pievilcību jauniešu vidū. Mūsu mērķis - lai 50% skolēnu izvēlētos iegūt profesionālo izglītību. Šim nolūkam mēs ar ES struktūrfondu palīdzību modernizējam skolu infrastruktūru, aktīvi sadarbojamies ar darba devējiem jauniešu prakšu nodrošināšanā. Viena no lielākajām problēmām ir to jauniešu īpatsvars, kuri priekšlaicīgi pamet profesionālās izglītības iestādi, to nepabeiguši. Pašlaik tādu jauniešu ir 13%, tas ir pārāk augsts skaitlis. Tāpēc mēs daudz aktīvāk jauniešiem piedāvāsim karjeras konsultācijas.»
I. Vārna norāda, ka problēmas iekļauties darba tirgū būs tiem jauniešiem, kas izvēlēsies iegūt vispārējo vidējo izglītību un tālāk neturpinās mācības augstskolā. «Šiem jauniešiem būs diploms par vidējo izglītību, taču nebūs profesijas, tāpēc viņu iespējas darba tirgū būs ierobežotas.»