Spēle Daugavas stadionā Liepājā gan sākās ar pamatīgu mājinieku ofensīvu. Pirmajās piecpadsmit minūtēs liepājnieki izdarīja piecus sitienus pa pretinieku vārtiem, uz ko tālie viesi atbildēja ar vienu. Īpaši draudīgs Liepājas metalurgs bija savā labajā flangā, kur pamatsastāvā devās Roberts Savaļnieks, negaidīti uz rezervistu soliņa atstājot bijušo daugavpilieti Valēriju Afanasjevu.
No sava labā flanga liepājnieki pirmajā puslaikā izveidoja trīs vārtu gūšanas iespējas, un Daugavas galvenais treneris moldāvs Ivans Tabanovs jau pirmajā puslaikā nomainīja kreisās malas aizsargu Bidžinu Cincadzi pret pieredzējušo krievu Dmitriju Polovinčuku. Tieši viņš puslaika izskaņā izveidoja pretuzbrukumu un atdeva rezultatīvu piespēli - Matija Mihaļs izvirzīja vadībā viesus.
Otrajā puslaikā liepājnieki centās vēl vairāk palielināt spiedienu uz pretinieku vārtiem, neņemot vērā teicienu «steidzies lēnām». Došanās lieliem spēkiem uzbrukumā veicināja «caurumu» parādīšanos metalurgu aizsardzībā. Centra aizsargi Mindaugs Bagužis un Dzintars Zirnis ļāva viesiem izveidot vairāk bīstamu momentu, nekā liepājnieki iespēja pie Daugavas vārtiem. Rezultātā arī otrais puslaiks tika zaudēts, bet summā - 1:3.
«Uzdevums bija pirmajās piecpadsmit minūtēs izturēt mājinieku spiedienu, un vispār plānojām spēlēt kā otrais numurs, jo citādi mums būtu bijušas lielas problēmas,» pēc mača laukumā redzēto apstiprināja Tabanovs. Tas raksturo viņa komandas spēli ne tikai šajā konkrētajā mačā, bet arī visas sezonas garumā.
«Domāju, futbols, ko demonstrējām pirmajā puslaikā, bija labākais mūsu izpildījumā. Otrajā vairāk domājām par uzbrukumu. Varbūt par daudz situāciju centāmies glābt individuāli,» pēc sāpīgā zaudējuma secināja Liepājas metalurga treneris Dmitrijs Kalašņikovs. Viņš neslēpa, ka tagad būs grūti cīnīties pat par medaļām. Kur nu vēl par zeltu.