Grieķijā, kurai ir svarīga EFSF izmaiņu pieņemšana, ceturtdien ieradās starptautisko aizdevēju misija, kam tuvākajās dienās jāiepazīstas ar Atēnu paveikto budžeta izdevumu samazināšanā. Tomēr auditoriem bija grūtības sākt darbu, jo vairāku ministriju ieeju bija nobloķējuši darbinieki.
Merkeles atvieglojums
Lai sekmīgāk risinātu eirozonas parādu krīzi, Eiropas Savienības (ES) līderi jūlijā vienojās palielināt EFSF pilnvaras. Vienošanās paredz, ka eirozona parādu problēmās nonākušām valstīm varēs izsniegt aizdevumus ar zemākām procentu likmēm un ilgāku atmaksas termiņu nekā līdz šim. EFSF tiks ļauts tirgos iegādāties valstu parādsaistības un ar konkrētiem noteikumiem aizdot naudu eirozonas valdībām un komercbankām.
Tomēr galvenais vienošanās nosacījums bija EFSF kapacitātes palielināšana līdz 440 miljardiem eiro (308 miljardi latu), tas nozīmē, ka palielinās arī daļa, kas katrai no 17 eirozonas dalībvalstīm būtu jāiemaksā glābšanas fondā. Vācijai kā Eiropas varenākajai ekonomikai iemaksas daļa EFSF pieaugtu no 123 miljardiem eiro (86,1 miljards latu) līdz 211 miljardiem eiro (147,7 miljardi latu), raksta BBC.
Vācija pēdējā gada laikā ir piedzīvojusi teicamus ekonomiskās izaugsmes rādītājus, tāpēc vairākums vāciešu nav apmierināti ar to, ka viņiem liela daļa pašu sūri grūti nopelnītās naudas ir jānovirza palīdzībai valstīm, kuras iepriekš neapdomīgi tērējušās. Tieši tāpēc Vācijas sabiedrībā ir samazinājies atbalsts savulaik tik ļoti populārajai kanclerei A. Merkelei, kura nepārtraukti ir apelējusi pie ES solidaritātes un uzstājusi, ka ir jādara viss, lai palīdzētu eirozonai izkļūt no parādu bedres.
Neapmierinātību ar A. Merkeles nostāju pauduši arī vairāki viņas vadītās Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU), Kristīgi sociālās savienības (CSU) un Brīvās demokrātiskās partijas (FDP) koalīcijas pārstāvji, draudot balsot pret EFSF apmēra palielināšanu.
Jau iepriekš bija skaidrs, ka balsojums Bundestāgā būs pozitīvs, jo savas balsis bija apsolījušas lielākās opozīcijas partijas sociāldemokrāti un zaļie. Tomēr balstīšanās tikai uz opozīcijas palīdzību nozīmētu lielu apkaunojumu A. Merkelei, kuras partija pēdējos mēnešos ir piedzīvojusi vairākas sakāves reģionālajās vēlēšanās.
Par EFSF pilnvaru palielināšanu nobalsoja 315 koalīcijas deputātu, kas ir vairāk par nepieciešamajiem 311. Kopumā balsojumu par fonda reformām atbalstīja 523 no 620 Bundestāga locekļiem, vēsta Reuters. «Tas ir spēcīgs apliecinājums A. Merkeles atbalstam,» sacīja CDU parlamenta līderis Pēters Altmaiers. Viņam pievienojas arī kancleres biogrāfs Gerds Langūts, kurš uzskata, ka tas ir «liels panākums A. Merkelei un liels atvieglojums viņas partijai».
Grieķi dumpojas
Grieķijas galvaspilsētā Atēnās ceturtdien ieradās ES, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas pārstāvji, lai runātu par kārtējo daļu no pērn piešķirtā aizdevuma 110 miljardu eiro (77 miljardi latu) apmērā. No auditoru lēmuma būs atkarīgs, vai Atēnas saņems astoņus miljardus eiro (5,6 miljardi latu), bez kuriem Grieķija nākammēnes nevarēs izmaksāt pensijas un algas valsts iestādēs strādājošajiem.
Lai saņemtu šo aizdevuma daļu, Grieķijas valdība ir solījusi kārtējo reizi paaugstināt nodokļus, samazināt algas un veikt masveida atlaišanu sabiedriskajā sektorā. Protestējot pret to, ceturtdienas rītā vairāku ministriju darbinieki aizbarikādēja iestāžu durvis, lai ēkās nevarētu iekļūt starptautisko aizdevēju pārstāvji. «Ņemiet savu palīdzību un vācieties,» sauca vairāki Grieķijas Finanšu ministrijas darbinieki.
Nākamnedēļ visā Grieķijā paredzēts kārtējais streiks un protesti pirms parlamentā gaidāmā balsojuma par taupības pasākumiem.