Mārtiņš Pļaviņš
Lietū jums īsti nepatīk spēlēt, bet šoreiz pirms mača kārtīgi nogāza...
Ļoti labi bija tas, ka uzreiz pēc tam uzspīdēja saule, turklāt nomainīja bumbas, tas uzreiz bija jūtams.
Jānis Šmēdiņš teica, ka šie pretinieki ir jūsu «klienti»!
(Smejoties.) Nezinu, vai kādus Pasaules kausa dalībniekus varam nosaukt par klientiem. Turklāt ja viņi pasaules rangā ir kādas astoņas vietas augstāk par mums. Varbūt viņi mums ir parocīgāki, bet, ja mēs nospēlētu bišķiņ švakāk, viņi mūs bez variantiem vinnētu.
Cik tuvu bijāt savam optimālajam sniegumam?
Pirmajai spēlei diezgan normāli. Bija diezgan daudz kļūdu gan man, gan Jānim, tur vēl ir rezervīte. Savas kļūdas izlīdzinājām ar to, ka skrējām pēc katras bumbas, nedomājot, ko tas dos. Cīnījāmies, un tas, man šķiet, salauza vāciešus, jo mēs diezgan daudz paspējām aizsardzībā.
Kā vērtē spēku samēru grupā?
Favorītu šajā grupā nav. It kā Nīderlandes pāris varētu būt, taču vācieši viņus regulāri vinnē. Tagad vēl Venecuēlas pāris trijos setos spēlēja pret Nīderlandi. Ja uz kādu spēli iziesim ar 99 procentu gatavību, uzreiz zaudēsim. Jāiet ar visiem simts. Nav jau kam taupīties. Viena spēle divās dienās. Skaidrs, katra spēle būs grūta, varbūt visas būs trīs setos, bet cīnīsimies par pozitīvu iznākumu. Viena uzvara jau mums neko nedod, vajadzīga vēl vismaz viena, lai kvalificētos izslēgšanas spēlēm.
Londonu var salīdzināt ar Pekinu, kur notika iepriekšējās spēles?
Pekinā paši bijām jaunāki. Ja neko tādu neesi redzējis, tad liekas - oh! Tagad jau pie tādiem stadioniem pierasts. Šeit gan stadions bija pilnāks, turklāt visi bļauj, atbalsta. Emocijas kā jau olimpiskajās spēlēs.