«Mēs nevaram pieļaut, ka Eiropā no Itālijas ierodas neskaitāmi ekonomiskie migranti. Tādēļ mēs sagaidām, ka Itālija respektēs pastāvošo likumdošanu un aizstāvēs savu pienākumu sarunās ar tunisiešiem,» E. P. Frīdriha teikto citējis EUbusiness.com. Taču Vācija apsver iespēju atjaunot robežkontroli, lai aizsargātu savas robežas.
ES likumdošana paredz, ka bēgļi jāizmitina valstī, kurā tie sākotnēji ieradušies, kamēr tiek izskatīti imigrantu patvēruma meklēšanas pieteikumi. Taču Itālija svētdien, par spīti Francijas un Vācijas iebildumiem, aptuveni 20 tūkstošiem tunisiešu imigrantu izsniedza sešu mēnešu uzturēšanās atļaujas, kas tiem ļauj brīvi ieceļot jebkurā Šengenas zonas valstī.
Kopumā valstij piederošo Lampedūzas salu šogad sasnieguši jau vairāk nekā 25 tūkstoši imigrantu, lielākoties no Tunisijas. Turklāt Itālijas premjers Silvio Berluskoni norādījis, ka 80% tunisiešu pārbēdzēju grib doties uz Franciju, kuras kādreizējā kolonija bija Tunisija.
Itāļi uzstāj, ka imigrantu problēma Eiropai jārisina kopīgi. Valstij gluži vienkārši nepaveicies, ka tās teritorijā ir Eiropas tālākais dienvidu punkts, tādēļ nebūtu godīgi to atstāt vienu cīņā ar nerimstošo bēgļu straumi.
Tā kā Eiropa samērā gausi reaģējusi uz Itālijas palīdzības saucieniem, dienvidvalsts tai pārmetusi solidaritātes trūkumu. «Vai nu Eiropa ir kas reāls un konkrēts, vai arī tā nav nekas. Tādā gadījumā labāk šķirties un katram sekot savām bailēm un egoismam,» S. Berluskoni teikto citējusi Corriere della Sera.