Pats J. Gauks, par spīti tam, ka diskusijas par viņa izvirzīšanu izsauca nesaskaņas valdošajā koalīcijā, apņēmies vienot vācu tautu, kurā bauda autoritāti par savu ieguldījumu Berlīnes mūra krišanā. Turklāt viņam piedēvētās iezīmes - spēcīgā harisma un cilvēkus iedvesmojošā runas maniere - esot tieši tas, kas šobrīd nepieciešams, jo daudzi piesauc to trūkumu A. Merkeles personībā.
Sola vienot vāciešus
J. Gauka nonākšana prezidenta krēslā neradīja šaubas pēc tam, kad par atbalstu kandidātam februārī vienojās teju visas politiskās partijas, izņemot bijušo Austrumvācijas komunistu pārstāvēto Kreiso partiju. Valsts politiķi pēc finanšu skandālu apēnotā prezidenta - A. Merkeles kristīgo demokrātu (CDU) biedra Kristiana Vulfa - atkāpšanās uzsvēra, ka jaunajam prezidentam jābūt nesaistītam ar politiku un jābauda arī opozīcijas atbalsts.
Tieši tāds bija opozicionāru virzītais J. Gauks, kurš jau 2010. gadā teju kļuva par prezidentu, taču A. Merkeles spiediena dēļ piekāpās K. Vulfam. Arī šoreiz kanclere sākotnēji iebilda pret tautā mīlēto aktīvistu, norādot, ka ar brīvību vien nepietiek, lai būtu valsts galva. Taču J. Gauks nenoliedz, ka tieši brīvības cildināšana joprojām būs viņa prioritāte. «Ko gan es varu pateikt? Mans galvenais temats ir brīvība. Tā nu tas ir,» pārdomājot kancleres komentārus, izdevumam Der Spiegel sacīja J. Gauks. «Un tā arī tas paliks. To es varu apsolīt maniem dārgajiem tautiešiem vāciešiem.»
Viņš solījis arī sekmēt imigrantu integrāciju sabiedrībā, kā arī turpināt atbalstīt cilvēktiesību jomu. Tas analītiķiem licis pareģot lielisku sadarbību starp prezidentu un ārlietu ministru Gvido Vestervelli, kurš asi iestājas par cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvību pasaulē.
Svētdien savu atbalstu J. Gaukam apliecināja Federālā sapulce, kurā ietilpst 1224 locekļi, kas nāk gan no parlamenta apakšpalātas jeb bundestāga, gan federālo zemju parlamentiem. J. Gauks ievēlēts lielā mērā ceremoniālajā, taču ietekmīgajā amatā uz piecu gadu termiņu.
Dumpinieks kopš bērnības
J. Gauka priekšrocības ir spēcīgā personība un izslavētās retorikas prasmes. Eksperti norāda, ka viņš ir emocionālākais un ļaudis iedvesmojošākais no cilvēkiem, kuri Vācijā nokļuvuši līdz augstajam amatam. Viņa aizkustinošā un dažbrīd pārsteidzoši atklātā runas maniere atdzīvinās politisko vidi, taču neuzmanības gadījumā var radīt arī problēmas, raksta The Local. «Man vajadzēs piestrādāt pie sevis un uzklausīt padomus,» atzīst ievēlētais aktīvists.
Daudzi norāda, ka J. Gauks apdraud kancleres pozīcijas un neapstrīdēto dominanci valsts politikā, bet abu dzīvēs ir savas līdzības. Viņi cieši saistīti ar Austrumvācijas luterāņu baznīcu, jo J. Gauks, tāpat kā A. Merkeles tēvs, ir garīdznieks. Taču jaunievēlētais prezidents teoloģiju izvēlējās pēc tam, kad nevarēja studēt žurnālistiku, jo atteicās pievienoties komunistu jauniešu organizācijai. Viņa tēvs uzskatīts par spiegu un izsūtīts uz Sibīriju, kad dēlam bija tikai 11 gadu. Jau kopš jaunības dienām J. Gauks sīvi kritizēja režīmu un nokļuva pastiprinātā slepenpolicijas uzmanības lokā. Tās arhīvos viņš raksturots kā «nelabojams komunisma pretinieks», kurš izmanto garīdznieka amatu, lai pārvērstu jauniešus valsts ienaidniekos.
Harismātiskais garīdznieks bija līderis protesta kustībai, kuras kulminācija bija Berlīnes mūra krišana un Vācijas atkalapvienošanās. Pēc tam J. Gauks kļuva par komunistiskā režīma slepenpolicijas Stasi arhīvu pirmo pārraugu un atklāja sabiedrībai tās nodarījumus.