Uzvarētāji ieguva apmēram 34 procentus vēlētāju balsu un varēs veidot centriski labēju koalīciju ar Brīvo demokrātisko partiju (_FDP_), taču Merkeles vadītā partija ieguvusi mazāk balsu nekā iepriekšējās vēlēšanās 2005.gadā. Tomēr lielākie zaudētāji ir _CDU/CSU_ piespiedu partneri līdzšinējā «lielajā koalīcijā» (jeb «koalīcijā bez jūtām») sociāldemokrāti (_SPD_), kuriem iegūtie 23 procenti balsu ir smaga sakāve un sliktākais rādītājs visā pēckara posmā.
Tāpat kā Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnijā, arī parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības ekonomiski spēcīgākajā valstī parādīja, ka vēlētāji novēršas no kreisajiem par labu brīvā tirgus atbalstītājiem. Pat pasaules finanšu krīze nav likusi vēlētājiem nosliekties pa kreisi, un runas par «kapitālisma galu» pavisam bezjēdzīgas padara šo vēlēšanu lielāko ieguvēju - liberālo brīvo demokrātu - nekad agrāk nebijis panākums - gandrīz 15 procenti, kas ir milzīgs lēciens salīdzinājumā ar 9,8 procentiem iepriekšējās vēlēšanās.
CDU/CSU un FDP kopā būs stabils vairākums parlamentā, taču šī «melni dzeltenā» koalīcija vairs nebūs kā laikos, kad tajā FDP tradicionāli bija mazā brāļa loma, tāpēc jau sarunas par valdības veidošanu solās būt sarežģītas. Arī kopumā šīs vēlēšanas iezīmēja pagriezienu prom no konservatīvo un sociāldemokrātu dominētās «divpolārās» politikas. Vairāk balsu nekā iepriekšējās vēlēšanās, ieguvuši arī «zaļie» (10,7 procenti) un Kreiso partija (11,9).
CDU relatīvā neveiksme un FDP nopietnā ietekme nākamajā centriski labējā koalīcijā dažiem liek pareģot, ka pastiprināsies cīņa par varu CDU iekšienē un Merkeles laiks partijas līderes amatā tuvojoties beigām. Tomēr kanclere var uzskatīt, ka ir saņēmusi vēlētāju uzticības balsojumu par godam izturēto pārbaudījumu ar ekonomikas krīzi, un varēs aktīvāk pievērsties gan Vācijas iekšējām problēmām, gan arī valstī tik nepopulārajiem jautājumiem kā dalība koalīcijā Afganistānā, kas priekšvēlēšanu laikā bija maz cilāta tēma. ES ekonomiskais «motors» Vācija pēc šo vēlēšanu mērenā satricinājuma ieguvis programmatiski vienotāku un tāpēc droši vien efektīvāku politisku vadību.