To _Dienai_ pieļāva _Jaunā laika_ līdere Solvita Āboltiņa, pēc viņas domām, nav mazsvarīgi, kādu iespaidu premjera kandidāta izvirzīšana atstātu uz valsti kopumā tās sabiedroto acīs. ZZS frakcijas līderis Augusts Brigmanis teica, ka A. Lembergu «sabiedrība jau ir attaisnojusi», viņa popularitāti minot kā vienu no iemesliem izvirzīšanai amatam.
Premjeru nosauc Valsts prezidents. A. Lembergs savu statusu neuzskata par šķērsli, lai ieņemtu augsto amatu, ja ZZS uzvarētu vēlēšanās. Kad 2002. gadā vinnēja Jaunais laiks, valdības vadītāja pienākumi uzticēti tā līderim Einaram Repšem. Līdzīgi pēc 9. Saeimas vēlēšanām 2006.gadā Tautas partijas priekšsēdis Aigars Kalvītis saņēma aicinājumu veidot valdību pēc partijas sekmīgā starta vēlēšanās. Te gan svarīgi atgādināt, ka uzvarējušās partijas līderim ir jāspēj nodrošināt vairākumu un gūt partneru atbalstu. A. Lembergs vēl nenosauca partijas, ar kurām būtu gatavs sadarboties valdībā, jo arī to noteikšot vēlēšanu rezultāti. Uz jautājumu, vai viņš vēlētos veidot koalīciju ar Vienotību vai Saskaņas centru, ja tie uzvarēs, A. Lembergs atbildēja, ka Vienotībā ir Jaunais laiks un premjers Valdis Dombrovskis, ar kuru ir konstruktīva sadarbība valdībā, bet tur esot arī Pilsoniskā savienība, «kura vairāk traucē premjeram, ne ZZS». No atbildes par SC viņš izvairījās un teica: «Ja SC saņems 51 balsi, tad mēs būsim laimīgi, kad viņi mūs paaicinās… uz brokastīm.»
A. Lembergs vēl neatbild, vai kandidēs Saeimas vēlēšanās un vai tādā gadījumā varētu būt saraksta līderis Rīgā. Taču tas, vai viņam ir vai nav Saeimas deputāta mandāta, arī varētu ietekmēt viņa izredzes patiešām kļūt par valdības vadītāju. SKDS direktors Arnis Kaktiņš Dienai atzina - ja kāda partija vēlēšanās iegūst lielu vēlētāju atbalstu, tad demokrātiskā valstī arī prezidentam būtu grūti nerēķināties ar lielas sabiedrības daļas viedokli. Uz jautājumu, vai situācija būtu citāda, ja premjera kandidāts nav startējis vēlēšanās, sociologs atzina, ka tādā gadījumā varētu uzdot jautājumu, kur ir sabiedrības dotais mandāts.
Preses konferencē A. Lembergs klāstīja arī galvenos uzdevumus. Vispirms viņam būtu jāiepazīstas ar tām saistībām, par kurām Latvijas valdība vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem. Viņš uzskata, ka vienošanās ir jāpārskata, taču tas esot jādara sarunu procesā, meklējot kompromisus par valstij pieņemamākiem nosacījumiem. Ja valdības sarunu vedējiem ir spēcīgi argumenti, tad aizdevēji tajos ieklausoties. A. Lembergs nepārstāv nevienu no Zaļo un Zemnieku savienības dalīborganizācijām, bet vada reģionālo partiju Latvijai un Ventspilij, kura vēl uz četriem gadiem slēgs sadarbības līgumu ar ZZS.