Tiek pieminēta saistība starp augstskolu darbības kvalitāti un resursu sadrumstalotību, starp iedzīvotāju un augstskolu skaitu. Sabiedrību uztrauc, vai vēl kādu citu augstskolu nepiemeklēs Policijas akadēmijas liktenis, jo nesen MK pieņēma lēmumu par Policijas akadēmijas likvidēšanu. Vai šis lēmums bija pārdomāts, kādas sekas tas atstās uz tiesībsargājošo iestāžu personāla sagatavošanu un kas no tā būs ieguvējs un zaudētājs, rādīs laiks.
Apstākļos, kad būtiski samazināts augstskolu finansējums, atbilde uz jautājumu - vai augstskolu Latvijā ir par daudz? - drīzāk jāmeklē veidā, kā vislabāk izmantot augstskolās uzkrāto intelektuālo potenciālu, veicinot augstākās izglītības eksportu, piesaistot ārvalstu studentus, palielinot augstskolu lomu mūžizglītības procesā, kas mainīgajā ekonomiskajā situācijā kļūst par svarīgu augstskolu un valsts darbības prioritāti. Ja valsts attīstības prioritātes ir nodrošināt izaugsmi, pamatojoties uz to, ka pasaule attīstās atkarībā no mūsu izvēles piedalīties nākotnes veidošanā un katrs pats kļūst par nākotnes līdzradīšanas avotu, tad ar augstāku zināšanu un kompetenču līmeni varam pieņemt kompetentākus lēmumus un radīt augstāku pievienoto vērtību savai darbībai un sabiedrībai kopumā.
Statistika un augstskolas
Latvijā patlaban darbojas 18 valsts augstskolas un 15 juridisko personu nodibinātās augstskolas, piedāvājot daudzveidīgas studiju iespējas un veicot pētniecību dažādās zinātņu nozarēs. Bez šīm funkcijām augstskolas nodrošina arī pētniecības rezultātu pārnesi uz uzņēmumiem, un pēdējā laikā tām ir jauna funkcija - nodrošināt mūžizglītības piedāvājumu «sabiedrībai, kas nepārtraukti mācās».
Saskaņā ar IZM datiem Latvijā 2008./2009.akadēmiskajā gadā valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās un koledžās kopā studē 125 350 studentu. Latvijā ir 545 studenti uz 10 000 iedzīvotājiem, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē. Tai pašā laikā vairāku faktoru - gan demogrāfisko, gan ekonomisko, gan migrācijas - ietekmē vērojama tendence, ka pēdējos divus gadus turpinās studējošo un absolventu skaita samazinājums. Piemēram, 2007./2008.akadēmiskajā gadā atšķirībā no iepriekšējiem gadiem augstskolu absolventu skaits samazinājies gandrīz par 10%, salīdzinot ar 2006./2007.gadu. Drīzumā būtiski samazināsies arī to jauniešu skaits, kas absolvēs vidējās izglītības mācību iestādes. Pēc prognozēm, līdz 2015.gadam jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 24 gadiem samazināsies par 34%.
Par to, ka Latvijā piedāvātā augstākā izglītība ir kvalitatīva, liecina gan augstskolu un programmu starptautiskās akreditācijas rezultāti, gan tas, ka augstskolu absolventi ir konkurētspējīgi Latvijas un starptautiskajā darba tirgū. Tas, ka Latvijas augstskolas ir pierādījušas savu starptautisko konkurētspēju, nav apšaubāms, bet ir atklāts jautājums, vai valsts līmenī augstākā izglītība kā eksporta pakalpojums ir apzināta. Patlaban pasaulē kopā ārvalstīs studē aptuveni 2,5 miljoni studentu, un tiek prognozēts, ka līdz 2025.gadam to skaits varētu pieaugt līdz astoņiem miljoniem.* Šajā sakarā ir jāizvērtē arī augstākās izglītības eksporta potenciāls līdzās mašīnbūves, farmācijas, kokapstrādes u.c. nozarēm, kuras tiek minētas dažādos pētījumos kā nozares ar augstu eksporta potenciālu.
Ekonomiskā situācija arī augstskolām liek meklēt jaunus attīstības modeļus, paātrina augstskolu internacionalizācijas nepieciešamību, nodrošinot augstākās izglītības pakalpojumu eksportu, filiāļu dibināšanu ārvalstīs, jaunu partnerattiecību veidošanu Baltijas reģionā un ārpus tā. Jau pati augstskolu darbības būtība paredz darbību un konkurenci starptautiskā vidē, to augstskolas sekmīgi līdz šim ir īstenojušas, jo to darbības kvalitātes kritēriji ir stingri un to vērtē ārvalstu eksperti. Jāveido kopējas programmas ar partneraugstskolām, lai studenti varētu iegūt starptautisku pieredzi un saņemt kopējus diplomus un grādus. Augstskolas jau ir paudušas gatavību šiem jaunajiem uzdevumiem. Šajā sakarā jau vairākus gadus aicinām pasteidzināt Augstākās izglītības likumprojekta pieņemšanu, kas tādas iespējas paredz.
Vai augstāka kvalitāte?
Kā zināms, augstskolas Latvijā tiek finansētas, valstij nosakot noteiktu t.s. budžeta vietu skaitu konkrētā studiju jomā. Savukārt budžeta finansējumu uz studentu nosaka valdības apstiprinātie normatīvi, kas nav gan sasnieguši optimālo finansējuma līmeni, bet tiek noteikti atbilstoši valsts budžeta iespējām. Turklāt 2009.gadā valsts budžeta finansējums ir samazināts gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar 2008.gadu. Visas augstskolas šogad būtiski izjūt ekonomiskās krīzes ietekmi uz studentu finansiālajām iespējām, jo no valsts budžeta šajā akadēmiskajā gadā tika finansēti tikai 27% no visām studiju vietām.** Šāda situācija rada bažas par augstskolu darbības kvalitāti. Rodas jautājums, vai, apvienojot augstskolu resursus, varētu nodrošināt augstāku darbības kvalitāti?
CSP dati liecina, ka 2008.gadā 26% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (visiem darbspējīgajiem - gan nodarbinātajiem, gan darba meklētājiem) ir augstākā izglītība. Šis rādītājs Latvijā 2000.gadā bija 19,4% (ES jau 2000.gadā tas bija vidēji 24%). Tātad patlaban Latvijā tas ir tikai par 2% punktiem augstāks nekā ES pirms deviņiem gadiem. Tātad Latvijā būtu tieši jārada iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam iegūt augstāko izglītību un pilnīgāk izmantot uzkrāto intelektuālo potenciālu, kāds koncentrēts augstskolās, kas ir sabiedrības intelektuālā bagātība.
Nesen Parīzē piedalījos UNESCO pasaules konferencē par augstāko izglītību, tajā piedalījās vairāk nekā 1200 dalībnieku no 126 pasaules valstīm, un UNESCO ģenerālsekretārs Koičiro Macura ziņoja, ka valstī jābūt vismaz 40-50% iedzīvotāju ar augstāko izglītību, kas ir kritiski no valsts attīstības viedokļa, jo tas var paātrināt valsts pāreju uz inovāciju ekonomiku. UNESCO konferences noslēgumā tika pieņemts komunikē, kas, atsaucoties uz Cilvēktiesību vispārējo deklarāciju, nosaka, ka «augstākajai izglītībai ir jābūt vienlīdz pieejamai visiem, pamatojoties uz sasniegumiem», un ka studiju maksa nevar būt šķērslis tās iegūšanā, ka «nekad kā vēl agrāk pasaules vēsturē nav bijis tik svarīgi investēt augstākajā izglītībā kā vissvarīgākajā spēkā, veidojot iekļaujošu zināšanu sabiedrību, ļaujot sasniegt progresu pētniecībā, inovācijās un jaunradē». Tāpēc UNESCO dalībvalstu valdības tika aicinātas «uzturēt un, ja iespējams, palielināt investīcijas augstākajā izglītībā, lai noturētu kvalitāti un vienlīdzīgu pieeju visos laikos». Valsts augstskolu skaits dažādās valstīs ir atšķirīgs, atšķirīgas ir arī vēsturiskās tradīcijas, finansējuma modeļi un valsts attīstības mērķi un prioritātes, un augstskolu kā autonomu organizāciju attīstības mērķi. Tāpēc par augstskolu tālākās attīstības modeļiem sadarbojoties jāļauj atbildīgi lemt pašām augstskolām, un valstij būtu nepieciešams sniegt iespējamo atbalstu to potenciāla iespējami sekmīgākā izmantošanā.
* http://www.unesco.org/en/wche2009/
** IZM sagatavotais pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2008.gadā; http://izm.izm.gov.lv/registri-statistika/statistika-augstaka/3290.html