Trieciencikla uzsākšanai - četras spēles septiņās dienās - Rīgas Dinamo bija visnotaļ labvēlīga situācija. Psiholoģiskā dopinga devu komanda saņēma izbraukumā, apspēlējot tādus spēcīgus klubus kā Lokomotiv un Spartak, kā arī atņemot punktu Rietumu konferences līderim SKA. Fizisko spēku krātuves gan bija patukšotas, taču tik plašas sastāva variācijas treneriem šosezon pavērās pirmo reizi. No optimālā sastāva pietrūka tikai komandas kapteiņa Sanda Ozoliņa, kurš atgūstas pēc elkoņa operācijas. Sastāvā atgriezās Roberts Petrovickis, un, salīdzinot ar sezonas sākumu, uzbrukumā konkurenci ir pastiprinājis arī Tailers Arnasons. Optimisma piezemēšanai gan vajadzēja ielāgot, ka bijušā rīdzinieka vadītais Ņeftehimik pašreiz ir viļņa augšpusē - pēdējās septiņās spēlēs Ņižņekamskas komanda bija izcīnījusi sešas uzvaras.
Sezonas statistika norādīja uz spēles sākuma izšķirošo lomu. Rīdzinieki savā laukumā visas spēles bija uzvarējuši, ja pirmo periodu bija beiguši savā labā. Ņeftehimik izbraukumā bija palicis nepārspēts, ja bija iemetis pirmo ripu. Vairāk par statistisku uzmanīgu spēli no abu komandu puses diktēja salīdzinoši mazāka izmēra ledus laukums Liepājas arēnā. Būtībā vienīgā reālā vārtu gūšanas iespēja pirmajā periodā arī tika realizēta. Jānis Sprukts ar Miķeli Rēdlihu pamanījās izslidot pret vienu Ņeftehimik aizsargu, un jaunākais no brāļiem Rēdlihiem nocīnījās līdz epizodes beigām. Līdzīgā manierē ar neatlaidību vārtus guva Sprukts un Aleksandrs Ņiživijs. Ņeftehimik panākuma atslēgu uzbrukumā meklēja ar metieniem no jebkuras pozīcijas, epizodiski pagriežot arī karuseļus rīdzinieku zonā, tomēr divas ripas vārtos iedabūja, pielietojot Dinamo metodi - cīņu līdz galam vārtu priekšā. Pēdējā trešdaļā Dinamo uz viesu paviršības rēķina aizsardzībā pārsvaru palielināja līdz 6:3.
Pēc Ņižņijnovgorodas Torpedo zaudējuma SKA (1:5) rīdziniekus no astotajā vietā esošā Torpedo vairs šķir tikai trīs punkti. Attiecīgi 43 pret 40.