Viņaprāt, par klimata izmaiņu ietekmi uz saimniecisko darbību pašlaik vairāk ir filozofijas, bet mazāk zināšanu.
Latvijā joprojām pirmās salnas novēro jūnija sākumā un pēc tam augusta beigās. Ja arī turpmāk pavasaris iestāsies agrāk, rudeņos būs augstākas temperatūras un ziemas paliks siltākas, tad dabā veģetācijas periods kļūs garāks. Klimata pētnieki apgalvo, ka tas varētu kļūt garāks par 30-40 dienām, kas ilgtu no marta beigām līdz novembra sākumam.
«Jau tagad Latvijā audzē vīnogas, melones, arī arbūzus, bet pie mums to audzētājiem ir un būs jārūpējas par stādījumu segšanu, jo salnu iespējamība nemainās, tāpat pagaidām nemainās saules spīdēšanas ilgums rudeņos. Ja būs par maz saules, ogas un augļi nebūs tik saldi, kā vēlētos,» skaidro Kaspars Kampuss.
Novērojumi liecina, ka ziemā biežāk nesasalst augsnes virskārta, bieži novērojami atkušņi. Pastiprinās ūdens izraisītā augsnes erozija, kā arī augu barības elementu un augu aizsardzības līdzekļu izskalošanās risks. Augstāka temperatūra ziemā un nesasalusi augsnes virskārta palielina augu barības elementu izskalošanos, sējumi biežāk var izsust siltajā periodā vai izsalt kailsalā.
Tā kā laika apstākļi kļūst arvien nepastāvīgāki, novērots, ka pie mums izsalst avenes, plūmes, atsevišķas ābeļu šķirnes. Citās Eiropas zemēs, piemēram, Anglijā un Dienvidvācijā siltās ziemas jau šobrīd rada grūtības augt upenēm un jāņogām. Ziemā nesaņemot vajadzīgo aukstumu, neizplaukst šo ogulāju ziedpumpuri.
Latvijas apstākļos jau pielāgotas un plaši tiek audzētas Amerikas lielogu dzērvenes. Atklātā laukā nogatavojas melones.
«Klimatiskajiem apstākļiem nāksies pielāgot jaunas šķirnes, bet, manuprāt, Latvijai raksturīgi paliks audzēt ābeles un dažādus ogulājus,» paredz lauksaimniecības zinātņu doktors un prognozē - lai arī pavasaros paliek siltāks, siltzemju kultūras tāpat vajadzēs piesegt, jo no salnām neizbēgsim.