Ja nodokļus iekasēt grūti, īpaši no tiem, kas izvairās no maksāšanas, jo ir nepilnīga uzskaite vai citi cēloņi - pamatā no ēnu ekonomikas, tad vienmēr ir kārdinājums iekasēt vairāk no tiem, kuri nevēlas vai nevar izvairīties no nodokļu maksāšanas, kuri ir viegli administrējami. Piemēram, PVN, siltumenerģija, nekustamais īpašums un daži citi, tā pasliktinot apstākļus uzņēmējdarbībai, radot vēlēšanos to pārcelt uz citām valstīm. Galvenais, ka ierēdņiem tas ir ērti un vienkārši. Kad trūkst striktu likumu, kas nosaka atbildību par nodokļu nemaksāšanu, ēnu ekonomika attīstās ļoti strauji. Tas noved pie nevienlīdzīgas konkurences uzņēmējdarbībā.
Kas var būt vienkāršāk, kā likvidēt ēnu ekonomiku, likt pilnībā maksāt visus nodokļus. Tas būtu taisnīgi un ļautu ekonomikai attīstīties uz valstī esošā nepopulārā nodokļu sloga rēķina.
Tikai no darba algas vien netiek iekasēti apmēram 800 miljonu latu, apmēram 40% strādājošo saņem algu aploksnēs, jo viņi nodokļus maksā no 200 latiem. Ir arī tādi, kas vispār nemaksā. Ja darbinieki aploksnēs saņem vēl 300 latus, tad katrs nav samaksājis sociālo un ienākumu nodokli apmēram 2500 latu gadā. Ja šo skaitli pareizina ar 400 tūkstošiem cilvēku, neiekasētā nodokļu summa sastāda 800 miljonu latu. Vēl ir kontrabanda, naudas atmazgāšana un daudz kas cits.
Līdz ar to budžetā nesaņemtā summa ir apmēram 20% no visa šodienas budžeta. Cīņai ar šo ļaunumu tikai ar lozungiem lielas jēgas nav. Kāds ir valdības un valsts varas iestāžu uzdevums? Nodrošināt visiem vienādus apstākļus. Tas tiešām ir sarežģīts uzdevums. Bez stingra fiskālās disciplīnas likuma nekas neizdosies. Likumā jāiekļauj norma, kas nosaka lielu kriminālo un materiālo atbildību. Kā tas ir ASV, Vācijā un citās valstīs, kur visi baidās no nodokļu nenomaksāšanas.
Skaidrs, tas nav vienkārši izdarāms. Pie mums plaukst korupcija un radu būšana; neiznīcinot to, mēs neko nepanāksim.
Šodien vajadzētu noteikt tabu visa veida nodokļu paaugstināšanai, lai valstī nemitīgi netiktu mainīti spēles noteikumi, jo tas vienmēr atbaida arī investorus. Vēl piemērs - likums par mikrouzņēmumiem. Viena gada laikā mikrouzņēmumu skaits palielinājās 20 reižu. Neredzēts panākums! Ja viena uzņēmuma gada apgrozījums vidēji ir 40-50 tūkstoši latu, tad par šo gadu IKP vajadzēja pieaugt par 800 miljoniem latu un budžetā vajadzēja ieplūst ap 300 miljoniem latu. Bet tas nenotika, jo lielākā daļa no jaunizveidotajiem mikrouzņēmumiem ir esošo mazo un vidējo uzņēmu sadalīšanās produkts. Tādā veidā tie likumīgā kārtā var nemaksāt nodokļus. Rezultātā budžets nevis ieguva, bet zaudēja 120 miljonus latu.
Ja fiskālās disciplīnas likumā būs ierakstīts, ka par aplokšņu algu maksāšanu un saņemšanu paredzēts sods 10 gadu cietumā un mantas konfiskācija, 50% vairs neturpinātu riskēt, bet ar atlikušajiem 50% vajadzētu turpināt cīņu. Tādā veidā iegūtais budžets ļautu paveikt nodokļu un valsts struktūru reformu, nodrošinātu ekonomikas izaugsmes perespektīvu, kā rezultātā uzlabotos vispārējais dzīves līmenis.
*ekonomikas doktors, profesors, AS Dzintars valdes priekšsēdētājs