Tas nozīmē, ka amatam nevarēs izvirzīt personas, kuras ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī nevarēs virzīt personas, kurām ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību un citu profesionālo darbību. Lai gan šinī gadījumā instrukcijas projekts izskaidro, kas ar nevainojamu reputāciju domāts, ekspertu teiktais ļauj secināt, ka nevainojamās reputācijas kritēriji var mainīties un tikt piemēroti arī atkarībā no situācijas.
Piedāvātās izmaiņas atlases procesā Latvijai ir svarīgas arī kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) kandidātvalstij, uzsvērts Valsts kancelejas informācijā presei. «Stingrāku kritēriju mērķis ir veicināt augstas raudzes ekspertu un profesionāļu atlasi darbam tik atbildīgā un augsta līmeņa amatā. Patlaban nav definēti vienoti standarti un prasības atlases procesam, un līdzšinējā situācija ļauj identificēt nepietiekami profesionālu valsts kapitāla daļu pārvaldību un dažādu praksi kapitālsabiedrību valdes locekļu atlasē,» norāda Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
Nevainojama reputācija ir ļoti galējs formulējums, un katram šis jēdziens nozīmē kaut ko citu, atzīst SIA Workingday mārketinga direktors Māris Silinieks: «Ja darba devējs tādu prasa, viņš grib redzēt, ka darbiniekam nav problēmu ar tiesībsargājošajām iestādēm vai ar lojalitāti valstij. Vajadzīgs pamatojums. Ja rūpīgi raktu, atklātos, ka nevienam no mums nav nevainojamas reputācijas, vienmēr atradīsies neviennozīmīgi notikumi dzīvē.» Viņaprāt, šis formulējums var kalpot kā atkāpšanās tilts, ja jāatsaka kandidātam tādu apsvērumu dēļ, kas nav skaidri formulējami. «Reputācija dod iespējas improvizēšanai,» uzskata M. Silinieks.
Providus pētniece Iveta Kažoka norāda, ka nevainojamas reputācijas jēdziens iekļauts vairākos likumos un normatīvajos aktos, bet katrā gadījumā atšķiras konteksts - Valsts prezidenta gadījumā mēs runājam par vieniem kritērijiem, bet, piemēram, Revidentu likumā - par citiem atšķirīgiem. Šāda kritērija jēga ir iespēja izvairīties no tādu cilvēku nonākšanas amatā, kam pagātnē ir skaidri redzami pārkāpumi. Tomēr iespējama diskusija, kurā brīdī cilvēka reputācija ir tikai laba un kurā - nevainojama, uzsver I. Kažoka. «Kad šī norma jau kādus piecus gadus būs darbojusies, varēs pateikt, cik veiksmīgi to piemēro. Daudz vieglāk pamanīt tos gadījumus, kad reputācija ir pilnīgi sabojāta, nekā tos, kad cilvēks ir bez ēniņas,» atzīst eksperte.
Noteiktie kritēriji attieksies uz kapitālsabiedrībām, kurās valstij kā dalībniekam ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus. Izvērtējot reputāciju, būs jāņem vērā visa būtiskākā informācija, kas ir pieejama novērtējuma veikšanai. Valdes vai padomes locekļa kandidātu nevarēs uzskatīt par personu ar nevainojamu reputāciju, ja tā personīgā rīcība vai līdzšinējā profesionālā darbība rada pamatotas šaubas par personas spēju nodrošināt savas darbības objektivitāti un neitralitāti, īstenojot kapitālsabiedrības pārvaldību, teikts instrukcijas projektā. Anotācijā, kas pievienota instrukcijas projektam, arī atzīts, ka līdz šim valsts kapitāla daļu pārvaldības praksē ir konstatētas vairākas problēmas, tostarp ikdienas pārvaldības lēmumu politizācija, dažāda prakse kapitālsabiedrību valdes locekļu atlases procedūrai, kas bieži vien nenodrošina pārskatāmu atlases procesu.