Rīgas kinostudijas lielā ģimene jau gadus divdesmit atvadās no savējiem pēkšņi. Un tā atkal ir pēkšņa aiziešana. 13. aprīlī pēkšņā nāvē miris fotogrāfs Valdis Lavrinovičs. Kinostudijā Valdis sāka strādāt, kad viņam bija sešpadsmit gadu, tāpat kā Jurim Podniekam. Viņam patika būt labam draugam, uzticamam kolēģim un aizrautīgam fotomāksliniekam. Viņam patika ieskatīties aktieru sejās, meklējot to īpašo noslēpumu, kas kadrā cilvēku dara skaistu. Viņš dzīvoja kino kā visi, kas gadu desmitus iesūkuši sevī celuloīda fantāzijas putekļus, un tā bija gaiša, darbīga, ticības un sapņu pilna dzīve, kas nekad nepastāv mūžīgi. Valdis Lavrinovičs pret darbu izturējās nopietni un prata novērtēt kolēģu paveikto - aktieru, režisoru, operatoru un citu fotogrāfu portretos meklējot darba momentus, patiesību - tās rašanās brīdi un ideju, kas materializējas, strādājot komandā ar ticību labajam.
Rīgas kinostudijā nav tādu režisoru, ar kuriem nav kopā strādājis Valdis - Rolands Kalniņš, Jānis Streičs, Ivars Seleckis, Hercs Franks, Varis Brasla, Aleksandrs Leimanis, Aivars Freimanis, Laima Žurgina un mēs citi. Valdis dokumentēja filmēšanas procesu uz fotolentes, un pagājušā gadsimta beigās nereti žurnālos parādījās tieši viņa fiksētie kadri. Foto kadri no filmu epizodēm interjerā, aktieru portreti un dabas motīvi. Caur fotogrāfiju Valdis izzināja pasauli un sevi, caur fotogrāfiju iepazinās ar mūža lielākajām mīlestībām un no fotoaparāta nešķīrās arī tad, kad tā klātbūtne nebūt nebija nepieciešama. Fotoaparāts bija viņa otrais es, un kino bija viņa domu, sajūtu un skaistas, neaizsargātas mikro un makro pasaules modelis - mājas, kas dažbrīd nedarbojās saskaņā ar viņa vēlmēm.
Viss aiziet, viss beidzas, labais un sliktais. Mums paliek atmiņas un Valda bildes, liecinot par laiku pirms Mūžības, kurā bijām kopā. Paldies tev, Valdi!
Latvijas Kinematogrāfistu savienības vārdā
Ilona Brūvere
Izvadīšana sestdien, 26. maijā, plkst. 12 no II Meža kapiem