Lai pašvaldības vēl vairāk nesaasinātu attiecības ar Valsts kontroli, to iepriekš iesūtītos jautājumus uzdeva Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Ir nepieciešams atgādināt, ka Saeimas vēlēšanu priekšvakarā pērn oktobrī Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar paziņojumu, ka piecās pašvaldībās - Baldones, Līgatnes, Mālpils, Ogres un Rundāles novadā - ir melnā kase. Ar to bija domāti neskaidri naudas darījumi, kuri nebija apliecināti ar dokumentiem. A. Jaunsleinis sēdē atgādināja, ka nevienā normatīvā «melnās kases» termins neesot atrodams. Savukārt Madonas novada priekšsēdis Andrejs Ceļapīters (Vienotība) vēlējies sagaidīt koleģiālāku Valsts kontroles komunikāciju ar pašvaldībām, lai tās informāciju par pārkāpumiem saņemtu nevis no medijiem, bet gan tiešā saziņā ar VK.
VK redz rezultātu
Baldones novada priekšsēde Karīna Putniņa (RA) vada vienu no pērn peltajām pašvaldībām. Viņa konstatējusi kļūdas VK ziņojumā, bet iespējas to apstrīdēt neesot. Tāpat no sniegtās informācijas neesot skaidrs, cik liels ir šis pārkāpums. VK padomes loceklis Aivars Ērglis šādos gadījumos aicina vērsties pie VK padomes. Viņš uzskata, ka sabiedrības informēšana par pašvaldību pārkāpumiem ir devusi rezultātus. Nevienā no 29 pašvaldībām, kur veikta revīzija par finanšu līdzekļu izlietojuma lietderību, vairs tādas melnās kases neesot konstatētas. Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa pieļāva, ka pašvaldības pārkāpumus varbūt nav izdarījušas ļaunprātīgu nolūku vadītas, bet ir pietrūkusi profesionalitāte. Tāpēc VK rīko seminārus novadu un pilsētu grāmatvežiem, lai paaugstinātu viņu prasmes.
A. Jaunsleinis interesējās arī, cik lietderīgi ar līdzekļiem rīkojas pati Valsts kontrole, kura īrē telpas no privātā sektora, par ko, piemēram, 2012. gadā maksājusi 350 000 latu, bet pēc gada - vēl lielāku summu. E. Krūmiņa atbildēja, ka VK ir vērsusies akciju sabiedrībā Valsts nekustamie īpašumi, lūdzot ierādīt telpas kādā no valsts īpašumiem, taču nekādu piedāvājumu neesot saņēmusi. Tāpēc citas iespējas neesot kā īrēt telpas.
Ministrs taustās
Piektdien pulksten deviņos no rīta bija vienīgais laiks, kad sarunai ar pašvaldībām 50 minūšu laika varēja veltīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs K. Gerhards. Tālīno novadu vadītāji bija cēlušies nakts vidū, lai pagūtu uz tikšanos. Piedāvājot nelielu ieskatu Eiropas fondu plānošanas perioda prioritātēs, kur uzsvars būs uz atbalstu uzņemējdarbībai, K. Gerhards nosauca vēl vairākus uzdevumus. Tad viņš atzina, ka pirmajā pusgadā daudz laika būs jāvelta pienākumiem, kas saistīti ar Latvijas prezidentūru ES. Uz pašvaldību pārstāvju jautājumiem ministrs atbildēja diezgan vispārīgi. A. Jaunsleinis, piemēram, norādīja uz plānoto vidusskolu skaita samazināšanu, sagaidot ministrijas atbalstu, lai tiktu uzklausīts arī pašvaldību viedoklis.
«Mēs esam rūpīgi izvērtējuši arī skolu tīkla attīstību. Šāda informācija mums ir. Izglītība ir tas resurss, bez kura valsts attīstība nav iespējama,» skaidroja K. Gerhards. Arī atbildot uz citiem jautājumiem, viņš izteicās līdzīgi, minot, ka «tikai kopīgā darbā varēs nodrošināt pašvaldību stabilitāti» un «ir jāpalielina pašvaldību kompetence». Vairākkārt viņš apsolīja būt pašvaldību sabiedrotais, un tas tika novērtēts. Vietējie līderi nebija agresīvi. Ja arī kāds pasmīkņāja, ka «to visi ministri saka» vai «viss ir pareizi - kā no grāmatas», tomēr dominēja noskaņojums, ka ir jānovērtē K. Gerharda vēlme strādāt kopā ar pašvaldībām. Tām jau bija izveidojusies laba sadarbība ar ministra priekšgājējiem no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK - Eināru Cilinski un Romānu Naudiņu, kuri bija apmeklējuši visas pašvaldības un, cik zināms, tagad atbalsta arī K. Gerhardu.