Līdzīga vienlīdzība valda arī Argentīnā un Taizemē, taču, piemēram, Zviedrijā un Japānā sieviešu zinātnieču ir mazāk nekā 30%. Viņu pētījumu lauki un sasniegumi ir dažādi, sākot ar veselīgām brokastu pārslām un beidzot ar sistēmu, kas visā pasaulē ļautu novērst energoavāriju radītos zaudējumus.
Izārstēt no neārstējamā
2014. gada sākums nesa priecīgu vēsti cilvēkiem, kurus skārusi melanoma - pretvēža medikaments Rigvir (Rīgas vīruss) nu visiem būs bezmaksas. Lēmums pieņemts, ievērojot zāļu izgudrotājas, viroterapijas pamatlicējas un zinātnieces Ainas Mucenieces testamentu. Sieviete gandrīz visu savu dzīvi bija veltījusi šim atklājumam - 1965. gadā, atverot vēža viroterapijas laboratoriju, sākās pirmie nopietnie jomas pētījumi, kuru gaitā tad arī tika izgudrots iepriekšminētais medikaments. Rigvir oficiāli reģistrēja 2004. gadā. Tās bija pirmās dzīvu vīrusu saturošās zāles pasaulē.
Vēža pētniecības joma ar to pie mums neapstājās, arī šodien ir vairākas zinātnieces, kas nodevušās akūtajam jautājumam. Piemēram, Laura Beķere, gadskārtējās L'Orￃﾩal stipendijas Sievietēm zinātnē ieguvēja, pēta savienojumus, kurus varētu vienlaikus izmantot gan ļaundabīgo audzēju diagnostikā, gan ārstēšanā, padarot pretvēža terapiju nekaitīgāku un organismam vieglāk panesamu. L. Beķere iepriekš četrus gadus strādāja Francijā, taču nu ir atgriezusies pašmāju laboratorijā.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes biomateriālu pētniece, kura arī ir minētās stipendijas ieguvēja, Dagnija Loča strādā pie lokālu zāļu sistēmas izveides: «Piemēram, ja augonis ir kājas pirkstā, tad dzer antibiotikas. Kamēr viela nonāk līdz kājas pirkstam, aknas, nieres un visi pārējie orgāni visu ko ir uzsūkuši, un nepieciešamajā vietā nonāk tikai maza daļiņa. Taču, ja zāles izvieto uzreiz tur, kur vajag, tad tās darbojas efektīvāk un netiek indēts viss organisms.» Viņa pēta arī kaulu ataudzēšanu un gatavo citus svarīgus projektus, taču piebilst, ka līdz dienai, kad pētījumu rezultāti būs reāli izmantojami praksē, paies ilgs laiks.
Kā vienu no ievērojamākajiem 2015. gada zinātnes sasniegumiem min to, ka atklātas oriģinālas selēnu saturošas pretvēža zāļu kandidātvielas, četras no pētījuma autorēm ir sievietes. Atzinību izpelnījies arī ļaundabīgo audzēju profilakses un skrīninga pētījums, kur piedalījās astoņas zinātnieces. Arī vēl desmitiem citu profesionāļu strādā pie dažādu medicīnas jomu attīstīšanas, kā rezultātā lielākie ieguvēji, protams, būs pacienti.
Izgudrojumi brokastu šķīvī
Bieži no pētījuma sākuma līdz gala rezultātam aizrit vairāki desmiti gadu, taču ir jomas, kur lietas notiek ātrāk. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vadošās pētnieces Ilgas Gedrovicas darba augļi jau šodien atrodami lielveikalu plauktos. Daudzi patērētāji atpazīs šķiedrvielām bagātās brokastu pārslas MIlLZU, ko radījusi zinātniece. Izstrādes procesā tika pārbaudīta dažādu izejvielu (graudaugu, augļu, ogu, saldvielu garšvielu u. c.) piemērotība konkrētā produkta veida izgatavošanai un atrasti optimālākie risinājumi, kas ļautu saglabāt vērtīgās uzturvielas. Rezultātā līdz patērētājam nonākušas augstas kvalitātes pašmāju ražotāju brokastis. Viņa pielikusi roku arī ābolu un bumbieru čipsu Garden Snack un vitamīniem bagātās bišu maizes Bee Bite izveidē.
Turpinot ēdiena tematiku, pētniece Linda Mežule ar savu darbu cenšas atvieglot dzīvi pārtikas ražotājiem: «Piensaimniekiem standartā ir tā, ka, lai noteiktu, vai produktā ir raugi, pelējumi, nepieciešamas vairākas dienas. Mēs, izveidojot jaunu metodi, panācām, ka precīzus rezultātus var iegūt divās stundās.» Šobrīd zinātnieku komanda strādā, lai iegūtu sertifikātu, kas ļautu izgudrojumu no laboratorijas pārnest ražotāju ikdienā.
Vairākas citas censones palīdzējušas tapt jaunai kviešu šķirnei, veidojušas uztura bagātinātājus, izstrādājušas bioloģisku zīdaiņu pārtiku un ar savu darbu radījušas neskaitāmi daudz lietu, ko pierasts uzskatīt par pašsaprotamām.
Iepriekšminēto pētījumu rezultātus varam saskatīt jau šodien, bet, lai dzīvē realizētu energopētnieces Diānas Žalostības disertāciju, jāpaiet ilgākam posmam: «Pasaulē ir bijušas vairākas avārijas, kad veselas pilsētas palikušas bez elektrības. Ar kolēģi esam radījuši risinājumu, kas ļautu identificēt iespējamo avāriju cēloņus un likvidēt tos.» Īsi sakot, D. Žalostība izstrādājusi sistēmu, kas ārkārtas gadījumā ļautu pilsētai nepalikt bez elektrības un samazinātu energoavāriju seku izmaksas.
Sievietēm labvēlīga vide
Ir neiespējami uzskaitīt visus mūsu zinātnieču sasniegumus - to skaits katru dienu aug. Pētniece A. Cimdiņa papildus citiem darbiem, to skaitā eposa Lāčplēsis angļu valodas izdevuma radīšanai, daudz laika veltījusi feminisma jautājumiem. Viņa saka, ka Latvijā zinātnes laukā labi darbojas pašregulācija - sieviešu un vīriešu skaits izlīdzinājies pats no sevis. Arī citas profesionāles pauž viedokli, kas apstiprina, ka diskriminācija šajā jautājuma pie mums nav novērojama. Viņas gan neslēpj, ka sievietēm ar bērniem reizēm klājas grūtāk. Bet arī tas nav šķērslis - produktu pētniece I. Gedrovica stāsta, ka ir bijuši laiki, kad laboratorijā uzturējusies ar mazu bērnu, tas kolēģus izbrīnījis, taču attieksme nemainījusies. «Viss jau no paša cilvēka atkarīgs, ja tu ej ar labu attieksmi, tad nebūs tā, ka vecākas paaudzes profesori uz tevi skatīsies kā uz neko. Mūsu zinātniskā sabiedrība ir ļoti draudzīga. Taču tas, ko es no savas pieredzes varu teikt, - ja grib bērnus, tad tie ir divi gadi, kas vairāk vai mazāk tiek izrauti no karjeras, un tad ir jācenšas sabalansēt, piemēram, sēžot mājās, jāraksta publikācijas. Ir jācenšas apvienot sievietes zinātnieces un sievietes mātes lomu,» rezumē D. Loča.