«Ar šo brīdi es, Latvijas Valsts prezidents, nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni,» paziņojumu Latvijas Televīzijas un Radio tiešraidē sestdien beidza V. Zatlers. Jaunas vēlēšanas var nest tautas ilgu piepildījumu vienīgi tad, ja tajās ir izredzes ievēlēt labāku parlamentu, bet uz esošo partiju bāzes tas tiek vērtēts strīdīgi. Taču arvien vairāk cilvēku domā, ka vēlēšanās var parādīties jauns politiskais spēks un to varētu pieteikt pats V. Zatlers.
Aicina izmantot iespēju
«Esmu uzņēmies politisko atbildību tautas priekšā un nevaru to pievilt,» svētdien telekompānijas LNT rīkotajā prezidenta kandidātu diskusijā sacīja V. Zatlers, atbildot uz jautājumu par iespējamo dalību politikā. V. Zatlers aicināja neskriet notikumiem pa priekšu, bet uzsvēra, ka šī ir iespēja cilvēkiem, kuri stāvējuši malā, «nākt iekšā». Prezidenta kandidātu diskusijā V. Zatlers atklāja, ka galīgo lēmumu par Saeimas atlaišanas rosināšanu viņš pieņēmis sestdien pēc sarunas ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un premjeru Valdi Dombrovski, kurš nav spējis pateikt, kā plāno samazināt atsevišķu personu ietekmi uz valdības darbu. Saeimas priekšsēdētāja nav varējusi atbildēt, ko gatava darīt, lai atjaunotu sabiedrības uzticību Saeimai. Abas augstās amatpersonas arī neesot bijušas gatavas pārmaiņām valdībā, kurā jau ilgāku laiku pastāv koalīcijas partneru domstarpības un lēmumu pieņemšana, vienam sabiedrotajam (ZZS) bloķējoties ar opozīciju. Te gan jāteic, ka vienīgā alternatīva ir Vienotības un Saskaņas centra sadarbība, bet ar SC atbalstu ir pieņemti vairāki ar tiesiskumu saistīti lēmumi, kurus kritizēja V. Zatlers.
Svētdien Vienotības valdes sēdē ir izteikts atbalsts V. Zatleram un nolemts paātrināt vienotas partijas izveidi, informē LTV Panorāma. Viens no Vienotības līderiem Jānis Reirs Latvijas Radio diskusijā svētdien pieļāva, ka Saeimas atlaišana bijusi neizbēgama, bet šķitis, ka to varētu rosināt tauta pēc 3. novembra, kad tai tādas tiesības būtu. Ārkārtas vēlēšanas neesot jāuztver kā kaut kas ārkārtējs, bet kā iespēja ilgtermiņā noņemt tos riskus, kas saistās ar tiesiskumu un politisko kultūru Latvijā, sacīja J. Reirs. Viņš arī norādīja, ka šos jautājumus, par kuriem runājis prezidents, ļoti uzmanīgi vērtē ārvalstu sabiedrotie un starptautiskie aizdevēji. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Valsts prezidenta paziņojumā nebija sadzirdējis pret smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu vērstu kritiku un neredzēja pamatu pārskatīt viņa ietekmi apvienībā, jo līdz šim nevienā sarunā ar V. Zatleru partijai nav izteikti nekādi pārmetumi par šo personu.
Jaunai partijai veikšoties
Sociologs Arnis Kaktiņš ziņu aģentūrai LETA ir pieļāvis - ja V. Zatlers nolems veidot partiju, vēlēšanās tā varētu gūt salīdzinoši labus rezultātus. Tā domā arī LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, atsaucoties uz tautas atbalstu prezidentam, kas dotu iespēju viņam iegūt pat vairākumu Saeimā. Tieši Saeimas pagājušās ceturtdienas lēmums nepiekrist A. Šlesera dzīvesvietu kratīšanai kļuva par pēdējo pilienu prezidenta pacietības mēram. «Saeimas balsojums diemžēl ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēja varu un tiesu varu - divām no trim varām, uz kurām balstās mūsu valsts,» teica V. Zatlers. Viņš atgādināja arī līdzīgus gadījumus iepriekš, pieminēja partiju tirgošanos par amatiem, kas tika dalīti arī savējiem, Saeimas iestāšanos par šauru grupu vai personu interesēm.
A. Šlesers sev labvēlīgo, bet kritizēto balsojumu Dienai raksturoja tikai kā apstākļu sakritību, «kas ļāva prezidentam izdarīt to, ko viņš domāja darīt, bet nebija argumentu». A. Šlesers ir pārliecināts, ka V. Zatlera paziņojums saistīts ar «nodevību no Vienotības puses, jo Solvita Āboltiņa pati gatavojās kļūt par prezidenti». Par to liekot domāt viņas publiski izvairīgās atbildes, kurās nekad šāda iespēja nav noraidīta. Arī svētdien Radio SWH Saeimas priekšsēde un Vienotības līdere S. Āboltiņa atbildēja, ka nevēlas nodarboties ar minējumiem un prognozēm par vēlēšanu rezultātiem, «bet ja prezidents netiek ievēlēts pirmajā kārtā, tad saskaņā ar prezidenta ievēlēšanas likumu tiek izsludināta otrā kārta». Par jauno situāciju S. Āboltiņa ir teikusi, ka «šis ir vēsturisks brīdis Latvijas sabiedrībai, emocionāli ļoti svarīgs, lai atgrieztu ticību Latvijas valstij, mēģinātu iemīlēt savu valsti no jauna». V. Zatlers uzrunāja sabiedrību dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām, kurās viņa izredzes bija vērtētas 50 pret 50, tāpat kā Andrim Bērziņam. Tāpēc ticami, ka partijas varēja būt vienojušās par kādu vēl neapspriestu kandidātu. Tad V. Zatlers paliktu vēsturē kā pirmais prezidents, kuru parlaments nepārvēl uz otro termiņu un kurš neko spilgtu nav paveicis. Ar vienu lēmumu viņš daudz ko mainīja.
Tas apgrūtinās arī deputātu situāciju, lemjot par nākamo prezidentu. Deputātiem būs jābalso par cilvēku, kurš izteicis parlamentam neuzticību, bet prezidents īsā laikā ieguvis tik lielu atbalstu sabiedrībā, ka Saeimā pārstāvētie politiskie spēki riskētu izpelnīties vēl lielāku tautas neuzticēšanos. Taču V. Zatlers ir norādījis, ka Saskaņas centram būtu vieta valdībā, kas varētu palielināt viņa izredzes vēlēšanās. SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs vēl nevarēja pateikt, kā SC rīkosies, jo daļa atbalstot V. Zatleru, bet daļa - ne. Prezidenta nepārvēlēšana mazinātu tagad Saeimā pārstāvēto partiju izredzes ārkārtas vēlēšanās un palielinātu tās V. Zatleram, ja viņš tajās pieteiktu sevi. Visu Latvijai-TB/LNNK deputāts Raivis Dzintars, kurš lepojas ar savas valsts prezidentu pēc šī paziņojuma, atzina, ka V. Zatlera iesaistīšanās partiju politikā varētu radīt aizdomas par prezidenta motivāciju, atlaižot Saeimu. Viņš ir daudz devis tautas saliedēšanai ar šo lēmumu, bet tā eiforija tādā gadījumā var noplakt, teica R. Dzintars un atgādināja, ka Vaira Vīķe-Freiberga savas prezidentūras laikā iegūto kapitālu spēja paturēt, paliekot politiski neitrāla.