Sardze pie Vanšu tilta stāv jau kopš svētdienas, jo sestdienas naktī kādam piedzērušam pārgalvim kārtējo reizi bija izdevies tajās uzrāpties. Ap vieniem naktī uz pirmdienu sargu novietošana arī atmaksājās, jo viņiem izdevās noķert citu kāpēju - 19 gadus vecu jaunieti, atkal alkohola reibumā. «Pēc tam sardze laimīgi atslābinājās pēc labi padarīta darba un otru noķert vairs nav izdevies,» pirmdien sasauktā preses konferencē ironizēja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). Otrs kāpējs - 24 gadus vecs vīrietis, kurš esot «psihiatru uzskaitē», saskaņā ar N. Ušakova teikto «uzstādīja rekordu», kļūdams par pirmo tiltā kāpēju, kurš to paveicis, nevis pa Vecrīgai vistuvāk esošajām lēzenākajām vantīm, bet gan pa stāvāku vanšu grupu, kas atrodas tuvāk tilta balstam. Tādēļ tagad apsardze tikšot norīkota abos tilta galos.
N. Ušakovs gan atteicās garantēt, ka pēc šiem drošības pasākumiem tiltā neviens vairs uzrāpties nevarēs, norādot, ka, piemēram, «aplaupīt var arī jebkuru banku». Viņš atzina, ka dzeloņdrātis būs vizuāli ļoti nepievilcīgs risinājums, bet visas pārējās idejas esot atmestas, jo vai nu alpīnisti atzinuši, ka tās kāpējus neapturēs, vai arī inženieri norādījuši, ka tilta konstrukcija tās pielietot neļauj. «Palika vecs, drošs un neglīts risinājums,» teica Rīgas mērs.
Šobrīd kāpšana vantīs tiek kvalificēta kā huligānisms, par ko var draudēt divi gadi cietumā vai naudas sods līdz 10 000 latu, tomēr, sekojot arvien bargākajai amatpersonu retorikai pret tiltā kāpējiem, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) uzdevis saviem padotajiem izvērtēt, vai par to nevarētu piemērot arī bargākus sodus.
Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Agris Uplejs žurnālistiem norādīja, ka dzeloņdrātis neesot «tādas, kādas nopērkamas Latvijā saimniecības veikalā», - tās pirktas Vācijā. «Ja jūs stādāties priekšā vienkāršās dzeloņdrātis, kādas izmanto dzīvnieku aplokos, tad tās ir ar tādiem maziem dzelksnīšiem. Šeit tiek izmantotas dažādu režīmu iestādēs lietotās, ar žiletveida dzelkšņiem, ko bez īpašas pieredzes un ekipējuma nav iespējams pārvarēt,» viņš norādīja.
Pašas drātis izmaksājušas aptuveni 700 latus, bet to uzstādīšanas darbi kopā izmaksāšot pa 5000 latu katram tilta galam, un tie sākšoties naktī uz ceturtdienu.
Jāpiebilst, ka no kaitinoša kurioza kāpšana vantīs par nopietnas bažas raisošu incidentu pārtapa pēc tam, kad 7. jūnijā kāds vīrietis no vantīm nolēca un nositās. Pēc tam izskanēja pārmetumi, kādēļ pārrunas ar viņu nav veicis psihologs. Tādēļ tagad uz šādiem izsaukumiem tiek pieaicināti arī krīzes centra Skalbes speciālisti. Centra psiholoģe Marija Ābeltiņa Dienai norādīja, ka galvenais, runājot ar potenciālajiem pašnāvniekiem, ir nevis pārliecināt, cik viņu problēmas ir maznozīmīgas, bet gan vienkārši uzklausīt sūdzības. «Svarīgākais princips ir runāt ar cilvēku par pašnāvību kā tādu, nevis teikt - ai, nu beidz, viss taču ir okei! Mūsu sabiedrībā pašnāvība joprojām ir tabu temats, tādēļ var būt, ka šī tiešām būs tā pirmā reize, kad cilvēks par savām problēmām dabū kārtīgi izrunāties,» viņa skaidroja.
Viņa piebilst, ka daļa problēmas ir arī šādu gadījumu atspoguļojumā medijos, kas bieži vien tikai aktualizē problēmu, bet risinājumus nepiedāvā. «Šāda tipa publikācijās būtu jāatgādina kaut vai, ka jebkurā krīzes situācijā var zvanīt uz 112 vai arī vērsties pēc krīzes psiholoģiskās konsultācijas, piemēram, Skalbju diennakts uzticības tālrunis ir 67222922,» norāda psiholoģe.