Taču iespējas attīstīt abu valstu sadarbību ir lielas, un labs solis šai virzienā varētu būt bezvīzu režīms, kuru Mongolija tuvākajā laikā gatava vienpusēji ieviest Latvijas iedzīvotājiem, kamēr no šīs valsts Latvijā bez vīzām varēs iebraukt diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētāji.
«Mongolijas ekonomika attīstās straujā tempā, pirms diviem gadiem pieaugums bija 17 procentu, pagājušajā gadā - 12 procentu. Mums ir ļoti daudz dabas bagātību. Vidējā darba alga palielinās, bezdarbnieku nav īpaši daudz, un ir ļoti liels pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem,» stāsta bijušais Ulanbatoras vicemērs, šobrīd Latvijas goda konsuls Mongolijā Čoimpogs Bats. Tomēr jurta kā nomadu tradicionālais miteklis arī šobrīd ir Mongolijas vizītkarte - galvaspilsētā 60% iedzīvotāju vēl aizvien dzīvo jurtu rajonos, kuros gan atrodas arī privātmājas. Jurtas apkurina ar akmeņoglēm, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc saasināti tiek uztverta gaisa kvalitātes problēma. Lai stimulētu iedzīvotāju pārcelšanos uz daudzdzīvokļu mājām, valdība ir izveidojusi īpašu kreditēšanas programmu ar astoņu procentu likmi. Tomēr, kā liecina Dienas novērojumi, daudzas ēkas Ulanbatorā ir puspabeigtas, un nebūt ne visās šobrīd norit būvniecība. Otra problēma, ar ko cīnās galvaspilsēta, ir sastrēgumi un auto izplūdes gāzu radītais piesārņojums. Ir paredzēts paplašināt ielas un krustojumus, uzlabot satiksmes regulēšanas sistēmu. Uzņēmēju forumā izskanēja atziņa, ka gaisa piesārņojuma dēļ Mongolija zaudējusi investorus, tāpēc tagad jāmeklē risinājumi.
Runājot par potenciālajiem investoriem vai sadarbības partneriem no Latvijas, bija gan veiksmes stāsti, gan secinājumi, ka sadarbība ar mongoļu partneriem varētu būt apgrūtināta, jo šādu partneru vienkārši nav. Olaines ķīmiskās rūpnīcas Biolars valdes loceklis Pāvels Daņilko Dienai atzina, ka vizīte kopumā ir bijusi interesanta, iepazīstot biznesa vidi, taču konkrētus kontaktus iegūt viņam nav izdevies ne Mongolijā, ne vizītes sākumā apmeklētajā Tadžikistānā. Č. Bats izteicās, ka informācijas starp abām valstīm nepietiek, taču viņš saskata sadarbības potenciālu, piemēram, lauksaimniecības produktu ražošanā, tūrismā.
Andris Bērziņš, uzstājoties abu valstu Biznesa forumā, atkārtoja jau Tadžikistānā izmantotu frāzi, ka abu valstu tirdzniecības apgrozījums skaitļos ir tik neliels, ka to negribas pat nosaukt. Viņš uzsvēra, ka milzīgs potenciāls ir abu valstu sadarbībai izglītībā un kultūrā, un, piedaloties Mongolijas kultūras, sporta un tūrisma ministrei, atklāja arī fotoizstādi par Latviju. Č. Bats atgādina, ka padomju laikā daudzi mongoļi studēja Latvijā. Izglītības iespējas mongoļu kolēģiem prezentēja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un vairāku augstskolu pārstāvji. Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis Dienai norādīja, ka vajadzīgs labs aģents šajā valstī, bet tehniski uzņemt Mongolijas studentus nebūtu problēmu, jo no Ķīnas un Indijas studenti Turībā jau mācās.
Lūgts komentēt Latvijas uzņēmēju gūtos kontaktus Mongolijā, A. Rostovskis norādīja, ka, atklājot jaunas valstis, nevar sagaidīt kontraktus un līgumus jau nākamajā dienā: «Valsts delegācija ar prezidentu priekšgalā ir signāls, ka durvis atveras, un tālāk viss atkarīgs no apstākļu sakritības. Jāsaprot, ka austrumu virzienā sapazīšanās prasa ilgāku laiku. Tadžikistānas un Mongolijas tirgi ir samērā nabadzīgi, un sabiedrības situācija salīdzināma ar 90. gadu Latviju. Bet interese no uzņēmējiem ir.»