Oktobra sākumā Rīgas dome apstiprināja saistošos noteikumus, kas paredz diferencēt braukšanas maksu Rīgas sabiedriskajā transportā atkarībā no deklarētās dzīvesvietas. Rīdziniekiem braukšanas maksa paredzēta 42 santīmi jeb 0,60 eiro, bet citu pašvaldību iedzīvotājiem - 84 santīmi jeb 1,20 eiro. Vairāki vietējie līderi to uztver kā spiedienu galvaspilsētā strādājošajiem pārdeklarēties Rīgā. Domes vicemērs Andris Ameriks (GKR) iepriekš Dienai norādīja uz valsts mērogā nesakārtoto sistēmu kā galveno šīs situācijas iemeslu, jo Rīgā strādā 225 000 iedzīvotāju, kuri deklarēti citur, piemēram, 11 500 ir no Daugavpils.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šos noteikumus vēl vērtē. Ministrijai savs viedoklis jāpasaka līdz 9. novembrim, bet VARAM cer to izdarīt agrāk. Tikmēr Vienotības deputāti iesnieguši Saeimā jau atvērtajā Sabiedriskā transporta likumā ierosinājumu liegt pašvaldībai deklarēto dzīvesvietu izmantot kā vienīgo kritēriju atšķirīgas braukšanas maksas noteikšanai. Savukārt portālā Mana balss sāktā parakstu vākšana pret Rīgas domes lēmumu ir beigusies ar pozitīvu iznākumu - savāktiem 10 000 parakstu -, kuri tiks nodoti Saeimai. Pilsoņu iniciatīvas autori arī aicina veikt revīziju SIA Rīgas satiksme.
Mazajiem nav ko solīt
Vietējie līderi brīdina, ka Rīgas lēmums var novest pie pašvaldību sacensības par deklarētajiem iedzīvotājiem ar neprognozējamu iespaidu uz valsts attīstību. Babītes novada domes priekšsēdis Andrejs Ence (RA), kura novadā noteiktās priekšrocības lasāmas uz vairākām lapām, atzina, ka bagātās Pierīgas pašvaldības varbūtējā pārdeklarēšanās neuztrauc. Taču mazie novadi, kuru iespējās nav piešķirt dažādas atlaides, varētu pazaudēt strādājošos cilvēkus, no kā ciestu to budžets. Aptaujātajās pašvaldībās vēl nebija jūtama cilvēku vēlme pārdeklarēties.
Taču mazāko novadu iedzīvotājiem dome tiešām nevar solīt pārāk daudz. Gandrīz visur ir brīvpusdienas skolēniem. Citiem līdz 9. klasei, bet Madonas novadā - visiem bērniem, sākot ar bērnudārzu un beidzot ar 12. klasi. Taču tas nav noteikts ar domu veicināt deklarēšanos, bet gan, lai atbalstītu ģimenes, teica mērs Andrejs Ceļapīters (Vienotība). Lielā daļā pašvaldību par ēdināšanu pašvaldības skolās nav jāmaksā nevienam bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas. Dobeles novadā skolēniem tiek izsniegti e-taloni braukšanai sabiedriskajā transportā. «Mums nav īpašas kartes. Visi, kas strādā un dzīvo novadā, ir vienādi mīļi un labi cilvēki,» teica Dobeles novada priekšsēdis Andrejs Spridzāns (ZZS).
Vairākumā aptaujāto pašvaldību ir paredzēts bērnu piedzimšanas pabalsts, kas Preiļu novadā ir 50 latu, bet Tērvetes novadā - 75 lati ar domu to paaugstināt vismaz līdz 100 latiem. Tērvetes novada skolēni, pensionāri, represētie un pašdarbnieki tiek vesti arī ekskursijās, teica novada priekšsēde Dace Reinika (ZZS). Transportu no visām apdzīvotajām vietām nodrošina arī uz pasākumiem kultūras namā. Dundagas novada domes priekšsēdis Gunārs Laicāns savā pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu cer palielināt citādi - veidojot uz ārzemēm aizbraukušo novada iedzīvotāju datubāzi, caur radiem un paziņām cenšoties apzināt viņu atrašanās vietu, lai varētu paziņot par jaunām darba vietām.
Pretrunā ar NAP
Cīņa par deklarēto iedzīvotāju skaita palielināšanu un viņu šķirošana pēc dzīvesvietas ir pretrunā ar valsts politiku, kas atspoguļota Nacionālajā attīstības plānā. Tajā ir paredzēts veicināt reģionu attīstību ap deviņām lielajām pilsētām un 21 attīstības centru, ar atbalsta pasākumiem veicinot arī darba vietu radīšanu, vienlaikus ir ierobežotas iespējas pretendēt uz šo atbalstu citām pašvaldībām. Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Blumbergs (Latvijai un Ventspilij) uzsvēra, ka Ventspils savu darbību orientē uz reģionu, lai pilsētas piedāvātās iespējas būtu pieejamas arī novada, Kuldīgas, Talsu un citu pašvaldību iedzīvotājiem.
Pagājušās nedēļas nogalē sociālajā vietnē Twitter.com tika ironizēts par ventspilnieku lēmumu samazināt maksu par sabiedriskās tualetes apmeklējumu. Jāteic, ka šī pašvaldība var atļauties ne tikai to. Tā dotē arī viesizrādes Teātra namā Jūras vārti, kur Rīgas teātru sniegumu var skatīties par ievērojami zemāku cenu. Iespēju to izdarīt izmantojot arī rīdzinieki. Ventspils dome arī sākusi strādājošo personu inventarizāciju, lai noskaidrotu, cik no viņiem ir deklarēti citās pašvaldībās. «Piespiest nevienu nevar, var tikai ieinteresēt. Ja, piemēram, ārsts no Rīgas saņem dienesta dzīvokli, tad varam prasīt, lai viņš deklarējas Ventspilī,» teica G. Blumbergs, kurš uzskata - dome var dot atlaides, bet nav pieņemama maksas paaugstināšana tiem, kuri nedzīvo pašvaldībā. Izņemot G. Blumbergu, pārējās domes vadošās amatpersonas dzīvo ārpus pilsētas, bet deklarējušās Ventspilī.
Saeimas deputātam Ainaram Latkovskim (Vienotība) ir siguldieša identifikācijas karte, kas paredz daudzas atlaides, ieskaitot iepirkšanos tirdzniecības vietās un braukšanu speciālajā pilsētas autobusā par velti. Deputāts to neizmanto, bērni gan braucot ar īpašo autobusu. A. Latkovskis tajā neredz nekā peļama, jo «Sigulda nedzīvo uz citu rēķina, bet Rīga vēlas iedzīvoties uz laucinieku rēķina». Rīgas iecerei Saeimā nav liela atbalsta. Pret to ir arī Zaļo un Zemnieku savienība, kuras viens no līderiem Augusts Brigmanis paredzēja, ka šāds lēmums var izraisīt pretreakciju - Jelgavas dome tad varētu noteikt maksu par tās tilta šķērsošanu. Arī tas reiz jau ir piedzīvots, kad Kandavas novada domes deputāti 2010. gada pavasarī nolēma noteikt 50 santīmu lielu maksu par iebraukšanu Kandavas pilsētas un Abavas senlejas teritorijā, bet iedzīvotāju sabiedriskajā apspriešanā ideju noraidīja. Bijušais Rīgas mērs, VL-TB/LNNK valdes loceklis Jānis Birks atgādināja, ka «Rīgas mēra amats ir valstiska mēroga postenis, kuru nedrīkst izmantot, lai konfrontētu pašvaldības un nodarbotos ar šķeltniecību». Arī J. Birks Rīgas likuma neesamību minēja kā būtiskāko problēmu.