Sarmīte Veide
Ģimenes ārsts ir pirmais kontakts saviem pacientiem ar veselības aprūpes sistēmu. Viņam ir jānodrošina brīva un neierobežota piekļuve sistēmai, ļaujot risināt veselības jautājumus neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai citām īpašībām vai sociālā stāvokļa. Ģimenes ārstam jābūt pacienta interešu aizstāvim, tāpēc viņš nevar būt lēmējs par samaksu - valsts finansējumu vai maksas pakalpojumu. Mums gadiem valsts ir noteikusi «orientējošas» kvotas kompensējamajiem medikamentiem un laboratoriskajiem izmeklējumiem. Bet šī gada jūlijā 57% ģimenes ārstu saņēma «brīdinājuma» vēstuli no Nacionālā veselības dienesta par laboratorisko izmeklējumu kvotu pārtēriņu. Tik daudzu ģimenes ārstu kvotu pārtēriņš liecina par būtisku naudas trūkumu. Veselības ministra «spiediens» uz ģimenes ārstiem kvotu ievērošanai var tikai kaitēt pacientu veselībai. Maksas un valsts apmaksātās veselības aprūpes nodalīšana nepieciešama caur valsts noteikumiem, nosakot, kuri pakalpojumi ir valsts apmaksāti un kuri nav, nevis skaitās valsts apmaksāti, bet reāli nav pieejami.