Arī rīvēšanās KNAB iekšienē vien būtu pietiekams iemesls bažām, jo sabiedrības interesēm diametrāli pretējs ir viss, kas nozagtās valsts apstākļos traucē biroja darbu. Lai gan pašlaik KNAB konflikts iezīmējas attiecībās Vilnītis pret Strīķi, aiz Apkarošanas daļas priekšnieces Jutas Strīķes, cik noprotams, stāv ievērojama daļa no vairākiem desmitiem biroja darbinieku, bet, kas stāv aiz šefa Normunda Vilnīša, ir labs jautājums. Labvēlīgākajā scenārijā aiz viņa stāv tikai paša ego, kas arī ir pietiekams iemesls bažām un noteiktai rīcībai situācijas normalizēšanai.
Tāds mērķis acīmredzot ir premjera rezolūcijai, kas atceļ Vilnīša veiktās strukturālās pārmaiņas KNAB. Funkciju dublēšanās, ko šīs pārmaiņas paredzēja ieviest un pret ko iebilst premjers, nav tikai neracionāla resursu izmantošana, bet arī varas dublēšanās, kas faktiski nozīmē varas konfliktu, neizbēgamu cīņu par varu. Ja vien šai konfliktā kāds neiejaucas, nav grūti paredzēt tā iznākumu, jo iesaistītie ir priekšnieks un padotā. Valda Dombrovska rezolūcija šai gadījumā ne tikai vēršas pret Vilnīša scenārijā paredzēto neracionālo līdzekļu izmantošanu, bet, atjaunojot sākotnējo un loģisko varas dalījumu, arī stabilizē KNAB darbu vispār. Ne velti vairāki darbinieki Vilnīša reformas dēļ bija nodomājuši no KNAB aiziet, jo paredzamais varas konflikts dezorganizētu biroja darbu. Izēdot Strīķi un Alvi Vilku, Vilnītis nostiprinātu savas pozīcijas KNAB, bet vienlaikus būtiski vājinātu, ja ne sagrautu KNAB. Jo bezzobains un demoralizēts KNAB vairs nav spējīgs pildīt tam ar likumu uzliktās funkcijas.
Vilnītis pārdomām par premjera rezolūciju pašlaik izmanto likumā atļautās 10 dienas. Izvēļu gan nav daudz: pakļauties vai dumpoties, riskējot ar bargākām sankcijām.