Kopš pirms diviem gadiem finanšu trūkuma dēļ iesaldēta valsts atbalstītā programma skolēnu nodarbināšanai vasarā, tieši pašvaldības, īpaši lielajās pilsētās, kas to turpina darīt pēc savas iniciatīvas un par saviem līdzekļiem, kļuvušas par lielākajiem darba devējiem. Piemēram, Rīgā piedāvā darbu ap 500 skolēniem, Ventspilī - 300, Liepājā - 200, Siguldā - 100. Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti ir gandarīti par šo piedāvājumu, jo paši darbu piedāvā tikai tiem, kas skolu jau beiguši, jo tieši viņi un ilgstošie bezdarbnieki šobrīd ir prioritāte.
Skolēnu darbs lielākoties saistīts ar labiekārtošanu, apzaļumošanu, uzkopšanu, taču ir arī piedāvājumi strādāt birojos, bibliotēkās. Dienas aptaujātie skolēni un darba devēji stāsta, ka pilsētā darba izvēle, protams, ir krietni lielāka, jo pašvaldības naudīgākas un arī uzņēmumu vairāk. Laukos skolēniem vienīgā iespēja piepelnīties ir lauku saimniecībās, visbiežāk ravēšanā, ogu lasīšanā un ražas novākšanā. Nopelnīt var, arī lasot mežā ogas un sēnes.
Rindā visu nakti
Ieva Teikmane ar šausmām atceras nakti pirms 5. marta. Tā bija diena, kad Daugavpils jaunieši varēja reģistrēties darbam vasarā. Strādātgribētāji rindā stājušies jau divos naktī. Ārā bijis krietns vējš un pamatīgs slapjdraņķis - zeme ar debesīm griezusies kopā, bet jauniešu rinda stiepusies gandrīz vai ap visu domes kvartālu. «Kad man naktī piezvanīja un pastāstīja par notiekošo, piecos no rīta skrēju uz darbu un jau sāku reģistrāciju, lai tie nabaga bērni uz ielas nenosalst,» par sacelto ažiotāžu stāsta Teikmane. Gribētāju Daugavpilī, tāpat kā citviet, esot bijis vairāk nekā darbvietu, un visi, kas darbiņu dabūjuši, strādājot patiešām centīgi, jo netrūkst ģimeņu, kur kaut uz īsu laiku, bet bērni kļūst par vienīgajiem pelnītājiem. Šogad iezīmējusies arī jauna tendence. Bērni, kuru vecāki ir bezdarbnieki, sākot strādāt, algas nodokļu grāmatiņās ierakstījuši viņus kā apgādājamos, saņemot par to nodokļu atlaides. «Pagājušajā gadā mums bija viens šāds gadījums, turpretim šogad tādu ir ļoti daudz, un tas diemžēl spilgti parāda reālo dzīves situāciju,» saka Ieva Teikmane no Daugavpils. Latvijas otrajā lielākajā pilsētā skolēni nopelna pat vairāk par «simtlatniekiem», jo, strādājot tikai divas nedēļas, viņi saņem vidēji 95 latus (pirms nodokļu nomaksas).
Atdzīvojas uzņēmumi
Vidējais darba ilgums pašvaldību piedāvātajos darbiņos ir divas nedēļas un aprēķinātais atalgojums svārstās no 50 līdz 90 latiem. Tāpēc izdevīgāk tomēr meklēt darbu kādā rūpnīcā, saimniecībā vai uzņēmumā, kur strādāt piedāvā ilgāk un arī nopelnīt var vairāk. Gan lielāko pilsētu pašvaldību pārstāvji, gan Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti ir gandarīti par tiem uzņēmumiem, kuri vasarā piedāvā darbu skolēniem. Jo nākamajā gadā pēc valsts programmas slēgšanas šajā jomā darba piedāvājumu skolēniem gandrīz nebija, taču šogad šī darba tirgus daļa atkal atdzīvojusies. Piemēram, Daugavpilī uzņēmumiem, kuri meklēja strādniekus vasarā, varēja piedāvāt tos jauniešus, kuri pašvaldības nodrošināto darbu rindā bija palikuši aiz svītras.
Maxima Latvija šogad mēnesī darbu piedāvā aptuveni 150 skolēniem. Tas nozīmē, ka trijos vasaras brīvlaika mēnešos šajā uzņēmumā varētu nodarbināt vairāk nekā 400 jauniešu. Strādājot veikalā, jaunietis mēnesī var nopelnīt vidēji 210 latu, no kā gan vēl atrēķināmi nodokļi. Uzņēmuma, kas valsts atbalstītās programmas laikā atzīts gan par labāko, gan lielāko darba devēju skolēniem, pārstāvis Ivars Andiņš stāsta: «To vienu gadu arī mēs skolēnus darbā neņēmām, taču pagājušajā gadā nolēmām iesākto turpināt pēc savas iniciatīvas. Uz priekšu domājam par tirdzniecības tīkla paplašināšanu, un ceru, ka darba piedāvājums skolēniem būs labs ieguldījums arī mūsu uzņēmuma nākotnē.» Jaunieši esot apzinīgi, strādājot labi, tomēr ar laiku varot manīt, kurš darbā pieteicies pats, kuram vecāki likuši.