Specdienesti arī esot izmantojuši vairākus medijus, lai sagrautu bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča labo reputāciju. Jāpiebilst, ka uz grāmatas prezentāciju bija ieradušies arī lobisti no ASV kompānijas Dan Shomon, Inc, kuri iepriekš bija meklējuši iespējas tikties ar vairākiem politiķiem V. Vaškeviča jautājumā.
L. Lapsa galveno problēmu saskata specdienestu visatļautībā, un, jautāts, vai tas nozīmē, ka politiķiem būtu jādod lielākas iespējas dienestus kontrolēt, kā to savulaik centās panākt A. Kalvīša valdība, viņš norādīja, ka «grāmatā vesela nodaļa ir veltīta tam, ka specdienesti bija tie, kas šos grozījumus padarīja par skandaloziem». Jāpiebilst, ka grāmatā, kurā dienesti kritizēti par informācijas nopludināšanu medijiem, publicēti iepriekš publiski nepieejami, arī slepeni, dokumenti, ko gatavojuši paši specdienesti.
Daudz uzmanības autori pievērsuši V. Vaškeviča gaitām, izklāstot, kā viņa negatīvo korumpētā ierēdņa tēlu esot mērķtiecīgi izveidojuši specdienesti, nopludinot informāciju atsevišķiem medijiem. «Nebūt ne «nāvējošo», taču neapšaubāmi sulīgo faktu plūsma tikai un vienīgi Dienas un vēl arī TV raidījuma De facto, pēc tam Nekā personīga, virzienā ir tik pamatīga un uzskatāma, ka nevienam mediju profesionālim nerodas ne mazākās šaubas: protams, ir darīšanas ar mērķtiecīgu pludināšanu no «iestādēm» vai to konkrētiem pārstāvjiem,» apgalvots grāmatā.
Lūgta komentēt šos apgalvojumus, Nekā personīga producente Arta Ģiga retoriski jautā: «Vai notiesājošais spriedums [pret V. Vaškeviču] arī ir [nomelnošanas] kampaņas daļa?» Viņa norāda, ka par savā rīcībā nonākušās informācijas publicēšanu galīgo lēmumu pieņem pati, un neuzskata, ka kāds viņu varētu izmantot savās interesēs. Bijusī Dienas žurnāliste Inga Spriņģe, kura grāmatā nodēvēta par «Dienas V. Vaškeviča speciālisti», savukārt uzsvēra, ka «Vaškeviča tēma ir manis pašas kā žurnālistes atrasta un esmu lepna par to, ko esmu izdarījusi». Jāatgādina, ka mediji par V. Vaškeviča mantisko stāvokli sāka interesēties jau labu laiku pirms I. Spriņģes pievēršanās šai tēmai. Piemēram, 2002. gadā Dienas Bizness rakstīja, ka Drošības policijai izskatīšanai nodots jautājums par V. Vaškeviča tolaik šķirtās sievas Ināras Vilkastes īpašumiem.
Klātesošie Dan Shomon, Inc pārstāvji noliedza, ka viņu klātbūtni Latvijā finansētu V. Vaškevičs vai viņa sieva I. Vilkaste. «Esmu privātpersona, man šāda informācija [kas finansē uzturēšanos Latvijā] nav jāatklāj,» Dienai atcirta lobistu pārstāvis Dans Šomons. Viņš uzsvēra, ka viņa klātbūtne saistīta ar satraukumu par cilvēktiesību ievērošanu KNAB darbā. Jāatgādina, ka I. Vilkaste nesen iesniegusi sūdzību pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā.