Savulaik viņa ar vīru dzīvoja Salaspilī, kur jaunajam zinātniekam piešķīra dzīvokli: «Kā man tur nepatika! Tolaik dejoju Operā, vecākā meita vēl maza, grūti izbraukāt turp atpakaļ. Tad avīzē izlasīju sludinājumu, radās iespēja no Salaspils iemainīties uz šejieni. Šī ir apmesta koka māja. Tā piederējusi bijušās Zviedrijas tieslietu ministres Lailas Freivaldes ģimenei. Mūsu neatkarības laikā māju pārvaldīja Freivaldes brālēns, bet kādu dienu viņš paziņoja, ka vairs nezinot, ko ar māju darīt. Ēka bija nolaista, sen neremontēta. Mēs, četras īrnieku ģimenes, nolēmām izpirkt savus dzīvokļus.»
Tagad otrajā stāvā, kur dzīvo arī Janīna un viņas dēls Normunds, ir divi dzīvokļi, apakšstāvā arī dzīvo divas ģimenes. Janīna ar vīru jau sen grasījās dzīvokli izremontēt, taču pirms diviem gadiem dzīvesbiedrs nomira. Pagāja izmisuma pilns gads, un Janīna saprata, ka jāsaņemas, jāveic remonts un jāsāk jauna dzīve.
Pēc gada
Pie Janīnas Nurkas esam ieradušies tieši pēc remonta. Grūti iedomāties, kā te bija pirms gada. Tagad istabās silti mirdz jaunās parketa grīdas, uz sienām gaumīgas tapetes, telpās daudz zaļo augu. Pie logiem nav aizkaru, žalūzijas paceltas, un acīm atklājas zilā debess un kaimiņu zaļie dārzi. Janīna saka - viņai ļoti nepatīk aizkari, kas krāj putekļus un aizsedz sauli.
Dzīvoklis nedaudz pārbūvēts, tādējādi Janīnas istaba kļuvusi plašāka. Deju pedagoģe nav spiedusi uz jaunām mēbelēm, jo vecās ir pierastas un ērtas, turklāt gana labā kārtībā. Pamatīgs stūra dīvāns, plaukti, apaļš izbīdāms koka galds -«tik sens, ka bez galdauta to nevaru istabā turēt», pie tā Holandes lietoto mēbeļu veikalā pirkti pamatīgi un ērti koka krēsli. Arī dīvāns iegādāts turpat, jo «veikals atrodas netālu». Katrai mēbelei ir savs dzīvesstāsts, tās draudzīgi sadzīvo ar sensenu šujmašīnas galdiņu, ar nezin cik vecu zāļu skapīti, ar dārgo cilvēku foto galeriju un galu galā ar Janīnas «apkures sistēmu» - nelielu krāsniņu, kas apsilda divas istabas. Kļūdos, domādama, ka tā ir Jotul krāsniņa. Izrādās, latviešu variants - krāsniņu taisījis Janīnas māsasvīrs. Aukstā ziemā var pieslēgt arī elektriskos sildītājus, bet, tā kā šī ir koka māja, tāda vajadzība līdz šim nav radusies. Janīna ziemā priecājas par krāsniņas mājīgo siltumu.
Arī dēla Normunda apdzīvotās divas istabas ir iekārtotas askētiski, kā jau pienākas jaunam vīrietim, kurš dienas lielāko daļu pavada darbā.
Pati sev projektētāja
Janīna kautrīgi lepojas ar remonta laikā paveikto. Viņa apgalvo, ka tagad mājā vieglāk dzīvot, jo «esmu nomierinājusies». Darbi aizgaiņāja smagās atmiņas. Turklāt horeogrāfe atklājusi sevī jaunus talantus. Viņai patīk pašai projektēt mēbeles. Mājasmātes īpašs lepnums ir virtuve, kuras iekārta veidota no gaiša koka. Pašas izdomāts katrs plauktiņš un atvilktnīte, pieskaņota flīžu krāsa un aveņsārtais grīdas klājums. Vannas istaba ir šaura, tāpēc bija jāatsakās no vannas. Tās vietā iekārtota duša. Priekšnams arī šaurs kā desa, to plašāku dara lielie spoguļi gala sienā. Remonts ir beidzies.