Ir vērts palikt
Uz jauniešiem vērstā programma Darbs valsts pārvaldē šogad ieviesta reemigrācijas plāna ietvaros, un, kā Dienai atzīmē Valsts pārvaldes attīstības departamenta konsultante Sigita Ķirse, projekts ir izdevies. Latvija ieguvusi augsti kvalificētus speciālistus, un līdz šim atsauksmes bijušas tikai pozitīvas.
Vēl maijā, diskutējot par vēlamajiem rezultātiem, bijušas šaubas, vai atbraukušie jaunieši būs gatavi turpināt strādāt piedāvātajos darbos arī tad, kad algas vairs nebūs tik lielas kā programmas ietvaros, taču tas nav izrādījies šķērslis. Darbu, piemēram, vēlas turpināt Lelde Caune, kura strādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA). Pirms atgriešanās Latvijā viņa četrus gadus pavadījusi Nīderlandē, studējot maģistra programmā biznesa vadību, kā arī strādājot gan starptautiskā finanšu kompānijā, gan Nīderlandes lielāko investoru asociācijā. Dienai viņa norāda, ka ļoti ātri izdevies iejusties darba vidē un izveidojusies laba sadarbība ar kolēģiem. Šobrīd arī saņemts piedāvājums darbu LIAA turpināt, ko meitene plāno pieņemt. Taču, kā jau iepriekš prognozēts, darba samaksa kritīsies. Latiņu, ko šogad noturēja Valsts kanceleja, piedāvājot 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas mēnesī, valsts pārvaldē nav iespējams saglabāt. Cik lielu algu Lelde saņems, viņa vēl nezina, taču tas neesot iemesls, lai darbu nepieņemtu. Viņai svarīgāka ir pieredze un kontakti, ko iegūst. Šī ir arī joma, kur Lelde sevi redz ilgtermiņā.
Darba piedāvājumus saņēmuši arī Emīls Ķīlis un Aleksejs Čepuļskis, ar kuriem Diena tikās jau iepriekš. Abi puiši atgriezušies no Lielbritānijas, kur Emīls ieguvis doktora, bet Aleksejs - maģistra grādu. Tagad Emīls atzīmē, ka darbs ir tik interesants, ka viņš turpinās strādāt Fiskālās disciplīnas padomē. Noslēgts arī līgums. Darba gan būs vairāk, jo šajos mēnešos uzkrāta nozīmīga pieredze. Savukārt atalgojums būtiski nemainīsies.
Runājot par atalgojumu, S. Ķirse Dienai atzīmē, ka jau sākumā, kad ziņu virsrakstos tika uzsvērts dāsnais piedāvājums, pašiem jauniešiem norādīts, ka tas varētu mainīties. Kritums varēja būt apmēram 20%. Taču tajā pašā laikā gan Dienai, gan programmas koordinatoriem jaunieši atzīmējuši, ka tā nav bijusi galvenā motivācija strādāt.
Darba piedāvājumu nav saņēmusi tikai viena programmas dalībniece, kura darbu Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā (VTMEC) pārtraukusi. VTMEC direktore Aija Mežsarga Dienai stāsta, ka meitene bijusi ļoti perspektīva, augstāko izglītību ieguvusi Lielbritānijā un viņu apmierinājis darbs centrā, taču Latvija neesot attaisnojusi viņas cerības. Viņa aizbraukusi atpakaļ uz Angliju. Tāpēc, ņemot vērā šīgada pieredzi un redzot, ka pērn nebija pieteikušies centram atbilstoši kandidāti, šogad izlemts programmā vairs nepiedalīties.
Stingrāk, tāpēc mazāk
Šis gadījums, kā arī pašu jauniešu ieteikumi arī bijis iemesls, kāpēc šogad atlase būs stingrāka - pilnveidoti gan pieteikuma kritēriji, gan stingrāk tiks vērtēta motivācija. Tas ietekmējis pieteikumu skaitu. Pirmo reizi izsludinot konkursu, pieteikušies 143 jaunieši, šogad ir tikai 42 pieteikumi. Pēc S. Ķirses domām, tas gan nav slikts rādītājs. Pagājušajā reizē daudzi pieteikumi nav bijuši kvalitatīvi, bet šogad notikušas intensīvākas konsultācijas vēl pirms konkursa. Līdz ar to daudzi secinājuši, ka neatbilst prasībām vai piedāvājums nav piemērots viņiem. Jaunieši saņemtajos piedāvājumos kā savu galveno motivāciju norāda vēlmi ārzemēs gūto pieredzi izmantot Latvijā. Darbu februārī valsts institūcijās varēs sākt seši jaunieši. Šobrīd turpinās atlase, un tiek meklētas atbilstošākās darba vietas.
Ar darbu vien nepietiks
Domājot ilgtermiņā, ar darba iespējām vien varētu nepietikt, lai uz Latviju atvilinātu gudros prātus. Nesen veiktā pētījumā secināts, ka faktoru, kas kavē atgriezties, ir daudz. Kā atzīmē Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, atrisinot tikai vienu jautājumu, nav iespējams veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā. Proti, aptuveni 80% norādījuši, ka atgriešanos kavē piemērota darba trūkums, bet vienlaicīgi min arī vāju sociālo aizsardzību, profesionālās izaugsmes perspektīvas trūkumu, kā arī iedzīvošanos un to, ka ir vīlušies Latvijā kā valstī. Turklāt ievērojams skaits cilvēku jau paspējuši jaunajā vietā atrast dzīvesbiedru - tādu ir 50 000. Kā veicinošo faktoru, lai brauktu atpakaļ uz Latviju, aptaujātie visbiežāk min ģimeni, draugus, kā arī nostalģiskas lietas. Labas darba iespējas atzīmē tikai 40%.
M. Hazans arī apstiprina bēdīgu faktu - jaunā diaspora kopumā ir labāk izglītota nekā šeit palikušie līdzīga vecuma cilvēki. Tas ir ne tikai tāpēc, ka aizbrauc augstas kvalitātes speciālisti, bet arī tāpēc, ka cilvēki labu izglītību iegūst uz vietas ārvalstīs.