Novilks līniju
Nulles deklarāciju ieviešana paredzēta Finanšu ministrijas (FM) ēnu ekonomikas apkarošanas plānā. FM virzītā likumprojekta pamats ir 2008. gadā jau iestrēgušais projekts, kas nedaudz aktualizēts, izmainot vairākas normas, izriet no FM Nodokļu administrēšanas politikas nodaļas pārstāves Daces Avotiņas teiktā. Sākumdeklarēšanās iecerēta kā vienreizējs pasākums, lai «novilktu līniju» - noteiktu iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākotnējo atskaites punktu, ar kuru salīdzināt nākotnē radušos īpašumus, - un tā palīdzētu kontrolējošajām institūcijām. Tā palīdzētu ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) kontrolēt nodokļu nomaksu, bet arī citām tiesībsargājošajām iestādēm, piemēram, lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu. Ziņas būs jāsniedz tikai par īpašumiem, par kuriem nav ziņu oficiālajos reģistros, kam VID ir pieeja, piemēram, par nekustamajiem īpašumiem, kas nav ierakstīti zemesgrāmatā.
VID, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Ģenerālprokuratūras pārstāvji norāda, ka sākumdeklarēšanās principu atbalsta. KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks skaidro, ka brīdī, kad ekonomika būs atkopusies, dažās jomās, piemēram, būvniecībā, atkal parādīsies pelēkā nauda. Viņš norāda, ka bieži vien nav informācijas par personu, kas VID nav iesniegušas deklarācijas, mantisko stāvokli. Tas arī ļauj milzīgus uzkrājumus izskaidrot, piemēram, ar tulpju tirgošanā nopelnītiem miljoniem, kas ir jau folklorizējies piemērs. A. Vilks arī nepiekrīt loģikai, ka lielāku naudu var «paņemt» no juridiskajām personām, jo pelēkās ekonomikas nauda «nogulsnējas» tieši fizisko personu kontos.
Ķeksīša pēc
Dienas aptaujātie eksperti par nulles deklarāciju ieviešanu izsakās pretrunīgi. Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēde Lienīte Caune ir skeptiska, jo uzskata, ka «viss ir nokavēts». No sākumdeklarēšanas jēga būtu 90. gados, taču esot apšaubāms, ka tagad vēl kādam ir tādi uzkrājumi, ko nevar uzrādīt. Pozitīvi viņa vērtē prasību uzrādīt aizņēmumus un aizdevumus, jo tad varētu pārbaudīt to pamatu. Skeptisks ir arī bijušais VID ģenerāldirektors, RTU profesors Kārlis Ketners, kurš pieļauj, ka tas būtu «pasākums ķeksīša pēc», lai politiķi varētu demonstrēt, kā cīnās pret ēnu ekonomiku, jo šobrīd «tulpju naudu» visi, kas gribēja legalizēt, jau legalizējuši. K. Ketners nulles deklarāciju iesniegšanā saskata informācijas noplūdes risku, turklāt eksperts uzsver, ka šaubīgos gadījumos nepieciešamās ziņas jau var iegūt, liekot aizpildīt papilddeklarācijas formu.
A. Vilks uzskata, ka nepieciešami aprēķini par slieksni, no kura iedzīvotājiem jāsāk deklarēt mantiskais stāvoklis. D. Avotiņa skaidro, ka 50 minimālās mēnešalgas noteikts kā slieksnis, atkāpjoties no iepriekšējā likumprojekta variantā minētajām 100 minimālajām mēnešalgām, kas šķita pārlieku augsta latiņa. Vērtīgas antikvāras lietas būs jādeklarē, «bet, piemēram, māla svilpaunieks ar lielu emocionālo vērtību mūs neinteresē», stāsta D. Avotiņa. Pēc K. Ketnera domām, problēmas būšot vērtēšanā. Proti, vai tas, kas, piemēram, saņemts mantojumā, ir tik vērtīgs, kā cilvēkam šķiet.
Eksotisks likums
Centra Providus pētnieks Valts Kalniņš norāda, ka nevajadzētu ieciklēties uz «mistisku sākumpunktu», jo valstij iedzīvotāju mantiskais stāvoklis jākontrolē nepārtraukti. Tāpēc, viņaprāt, spriedumi par to, ka kaut kas ir nokavēts, esot neadekvāti. Tomēr FM plāni paredz veikt tikai vienreizēju kampaņu, turklāt neesot jūtams, ka būtu priekšstats, kā VID šo informāciju varētu izmantot savā darbā, lai «apgrūtinātu nelegāli iegūtu bagātību baudīšanu». Arī A. Vilks uzsver, ka visbūtiskāk ir nodrošināt kontroli, citādi varot likt arī katru gadu aizpildīt deklarācijas, bet nekas nemainīsies.
V. Kalniņš ir skeptisks pret FM virzītā likumprojekta dzīvotspēju, jo tas esot «diezgan eksotisks», ar vairākām apšaubāmām normām. Šādu likumu, viņaprāt, politiķiem būs viegli «noknābāt». Viena no «eksotiskajām» normām esot nosacījums, ka iedzīvotāju uzkrājumi, kas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, par esošiem tiks uzskatīti tikai tad, ja uz šī gada 30. jūlija divpadsmitiem naktī tie būs ieskaitīti kādā kontā. Tas ir VID ierosinājums, ko dienests skaidro ar to, ka citādi skaidras naudas līdzekļu esamība nebūs pārbaudāma un pastāv risks, ka vienu un to pašu naudu negodprātīgi cilvēki varētu uzrādīt vairākkārt. V. Kalniņš norāda, ka šī norma ir apšaubāma, jo tā var kļūt par «brīnišķīgu naudas atmazgāšanas akciju», tāpēc šis likumprojekts būtu jāsajūdz kopā ar likumiem, kas regulē nodokļu administrēšanu un naudas atmazgāšanas novēršanu. Tieši priekšlikums ieviest šādu normu bija viens no klupšanas akmeņiem, aiz kuriem likumprojekts aizķērās 2007. gada beigās un nogūla plauktā. Kāds ekonomists, kurš nevēlējās minēt savu vārdu, Dienai pauž aizdomas, ka šajā normā saskatāms banku lobijs.
Pati sākumdeklarēšana fiskālu efektu neradīs. Tomēr D. Avotiņa norāda, ka vēl būs jādiskutē par pelēkās naudas legalizāciju, kas gan varētu celt nodokļu ieņēmumus. Jau izskanējusi iespēja, ka varētu legalizēt pelēkās naudas uzkrājumus, par tiem samaksājot noteiktu nodokli. Tomēr šis jautājums esot juridiski sarežģīts, jo «negribam dot iespēju legalizēt kriminālās darbībās iegūtos līdzekļus».