Apjomīgie, aptuveni 1,3 miljardus eiro lielie ieguldījumi tajā, no kuriem daļu veidos Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, var apgrūtināt Latvijas iespējas realizēt citus projektus, piemēram, Rail Baltica otrās kārtas projektu. Turklāt projekta veiksmi lielā mērā noteiks Latvijas sadarbība ar Austrumu kaimiņiem.
Būs piemērotāks kravām
Raksturojot iemeslus, kāpēc LDz ir ieinteresēts projekta realizācijā, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis sarunā ar Dienu norādīja - no kopējās dzelzceļa infrastruktūras Latvijā pašlaik elektrificēti ir tikai aptuveni 260 kilometri, bez tam elektrificētie posmi ir aprīkoti ar veco, 3 kilovoltu līdzstrāvas elektroapgādi, kas ir piemērota vienīgi pasažieru vilcienu darbībai. Tomēr uzņēmums neslēpj, ka apjomīgais projekts tiek plānots, domājot tieši par kravu pārvadājumiem, kas pašlaik veido lauvas tiesu no visas dzelzceļa satiksmes Latvijā un tiek nodrošināti tikai ar dīzeļlokomotīvju palīdzību. Kravas elektrolokomotīvēm nepieciešams tīkls, kas ievērojami atšķiras no jau esošā tīkla - pirmkārt, tajā tiks izmantota salīdzinoši efektīvākā maiņstrāva, kā arī lielāks spriegums - 25 kilovolti.
«Kravu pārvadājumos elektrolokomotīves ir gan videi draudzīgākas, gan arī efektīvākas, jo tās spēj pavilkt lielākas kravas,» tā norāda U. Magonis, piebilstot, ka ne mazāk svarīgs aspekts ir arī izmaksu stabilitāte - pašlaik izmantotās dīzeļdegvielas cena ir ievērojami svārstīgāka nekā elektroenerģijas cena. Jaudīgākās, bet klusākās elektrolokomotīves, kas tikpat kā nerada piesārņojumu un spēj vilkt garāku sastāvu, ir viens no veidiem, kā samērā noslogotajā Latvijas dzelzceļa sistēmā varētu palielināt kravu apgrozījumu, ļauj secināt LDz teiktais.
Latvijas kaimiņvalstu attieksme pret dzelzceļa elektrifikāciju ir atšķirīga - Lietuva šobrīd apsver iespēju elektrificēt dzelzceļa līniju uz Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku, savukārt Igaunijā dzelzceļa nozares ekspertu izteikumi medijos liecina, ka ziemeļu kaimiņu šāds projekts īpaši neinteresē.
Lokomotīves būs jāmaina
Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem aspektiem ir fakts, ka līdz ar elektrifikāciju Latvijai būs jāmaina arī līdz šim ekspluatētās dīzeļlokomotīves, un jaunu dīzeļlokomotīvju iegādes izmaksas tiek lēstas vismaz uz 500 miljoniem latu. Tiesa, LDz norāda, ka apjomīgās lokomotīvju iegādes izmaksas nebūs jāiznes valsts uzņēmumam vienatnē, jo tās būs jāmaina arī privātajiem pārvadātājiem. Turklāt Latvijā izmantojamo kravas lokomotīvju parks ir samērā vecs - lielākā daļa no pašreiz izmantotajām un 1960. gados konstruētajām lokomotīvēm tiek ekspluatētas jau vairākus gadu desmitus, jau tuvākajos gados aptuveni 35 lokomotīves savus resursus būs izsmēlušas, un arī šo vecāko lokomotīvju remonts un modernizācija prasa miljonu vērtus ieguldījumus.
U. Magonis apzinās, ka projektā ieguldāmie līdzekļi ir ļoti lieli, tāpēc sākotnēji elektrificētas tiks tikai ar kravu pārvadājumiem noslogotākās līnijas, kas savieno Daugavpili un Rēzekni ar Rīgu un Ventspili. Savukārt lēmums par dzelzceļa elektrifikāciju virzienā no Ziemeļiem uz Dienvidiem varētu tikt pieņemts tikai, ja būs pietiekama kravu plūsma.
Bažas par atkarību
Savukārt politiķus dara bažīgus apstāklis, ka apjomīgā elektrifikācijas projekta rezultātā var pastiprināties Latvijas transporta nozares atkarība no Krievijas kravu plūsmas un kavēsies Latvijas integrācija ar ES dzelzceļu. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), norāda - šīs, uz Krievijas kravām orientētajam projektam novirzītās, investīcijas attiecīgi vairs nebūs pieejamas un var padarīt grūtāk realizējamu, piemēram, Rail Baltica 2 projektu.
R. Zīle arī neslēpj piesardzīgu attieksmi pret augsto Krievijas kravu pārvadājumu īpatsvaru Latvijas dzelzceļa pārvadājumos, norādot, ka visas kravas ar augstu pievienoto vērtību Krievija cenšas novirzīt uz savām ostām, bet Latvijai tiek kravas ar zemu pievienoto vērtību, piemēram, ogles un naftas produkti, kuras ir potenciāli bīstamas un kaitīgas videi. Tiesa, R. Zīle vairākās savās publikācijās atzīst, ka tomēr atbalsta Austrumu-Rietumu virziena elektrifikāciju, bet uzsver, ka šim projektam būtu jāattīstās sinerģijā ar Rail Baltica 2 projektu, un jāveicina, lai dzelzceļa kravas no Austrumu-Rietumu koridora tiktu novirzītas uz Ziemeļu-Dienvidu koridoru.