Premjera amatā V. Dombrovskis ir četrus gadus un līdz šim izturējies tā, it kā politiskās kaislības uz viņu neattiektos. Jo tuvāk nāk Saeimas vēlēšanas, jo mazākas ir valdības vadītāja iespējas izvairīties no iesaistīšanās politiskajos strīdos. Tuvākajās nedēļās viņam būs jākārto attiecības ar Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK, kura uzstāj uz savām prasībām valsts budžetā, citādi neredz jēgu tādā valdībā strādāt. V. Dombrovskim gan jau ir pieredze mazākumvaldības vadīšanā, kad no tās 2010. gadā aizgāja Tautas partija. Toreiz V. Dombrovska tuvākie sabiedrotie bija Zaļo un Zemnieku savienība, kas varētu palīdzēt arī šoreiz ar vēlētājiem tīkamo argumentu, ka «valstij izšķirīgos brīžos ZZS rīkojas atbildīgi». ZZS tagad ir opozīcijā un kopā ar Saskaņas centru sākusi aktivizēties, ko nesen nodemonstrēja Saeimas sēdē. Redzot patukšās koalīcijas deputātu rindas, opozīcija «norāva kvorumu». ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apstiprināja, ka ir iecerēts koalīciju sapurināt. ZZS sabiedroto reģionālās partijas Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs intervijās par V. Dombrovski izsakās labvēlīgāk nekā daži koalīcijas partneri.
Lietas pārāk ielaistas
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens koalīcijā notiekošo vērtē kā «sekas vārgam premjeram», ļaujot ilgu laiku Jaunajā laikā un Vienotībā citiem risināt politiskos jautājumus. «Kad šīs lietas ir ielaistas, nodibināt kārtību būs krietni sarežģītāk,» uzskata politologs. J. Ikstens atceras, ka Latvijā tradicionāli valdības partijas nejaucās citu ministriju kompetencē, bet tagad šis princips ir pārkāpts un Nacionālā apvienība (NA) pievērsusies sev nepiederošajai Labklājības ministrijai. Kad premjers sāka interesēties par kultūras nozari, tas savukārt NA raisīja neizpratni. Viss liecina, ka tā negrasās tik viegli samierināties. «Ir jāpatur prātā, ka Valdis Dombrovskis ir centrālais spēlētājs, un ar brīdinājumiem būs par maz. Viņam ir jārīkojas,» uzskata J. Ikstens.
Tā vietā, lai paustu skaidru viedokli, premjers mēdz atbildību dalīt ar partijas valdi vai koalīcijas darba grupu, kurai jāvienojas par risinājumu. Vienu tēzi viņš mēdz atkārtot vairākas reizes, izvairoties no papildu jautājumiem. V. Dombrovskis vēl nav atklājis, kā rīkosies, ja VL-TB/LNNK vilcināsies nosaukt nākamo kultūras ministra kandidātu atlaistās Žanetas Jaunzemes-Grendes vietā. Tad būšot jārīko politiskās konsultācijas. Taču premjers ir jūtami atraisījies un uz pārmetumiem var reaģēt ar zibenīgām replikām. Kad pirmdien Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) vēstīja, ka Vienotība grib vadīt visas ministrijas, V. Dombrovskis momentā noraidīja šo pārmetumu, jo viņam esot iespaids, ka NA grib vadīt Vienotības pārziņā esošo Labklājības ministriju.
Valdībā ir arī Reformu partija, un koalīciju atbalsta septiņi neatkarīgie deputāti - seši ievēlēti no Reformu partijas, viens no VL-TB/LNNK. Kā RP frakcijas biedri, tā neatkarīgi deputāti pirms vēlēšanām var tuvināties politiskajiem spēkiem, kas nav pārstāvēti valdībā. RP līderis Edmunds Demiters sācis sarunas ar reģionālajām partijām, solot skaidrību līdz gada beigām. Neatkarīgais deputāts Dāvis Stalts kopā ar Ingu Biti (RP) paziņojuši par nodomu veidot jaunu partiju uz biedrības Demokrātiskie patrioti bāzes un sākuši kritizēt valdību. Var pienākt brīdis, kad par vienu vai otru tās lēmumu viņi vairs nebalso. «Mēs nepiekritīsim kaut kam tikai tāpēc, ka par to lēmusi koalīcijas padome,» sacīja D. Stalts. Neoficiāli runā, ka no RP un neatkarīgo deputātu grupas kāds var pieslieties arī Einara Repšes veidotajai Latvijas attīstības partijai. Valdību tagad atbalsta 56 deputāti.
Strīdos cits citu vājina
Valdošo partiju strīdi plaši tiek atspoguļoti medijos. NA biedri aktīvi sociālajā vietnē Twitter.com izsaka savas domas par Vienotību, kura ar NA sacenšas par nacionālo vēlētāju. Sociālajos tīklos citi norāda, ka šī domu apmaiņa uzlabo Saskaņas centra izredzes nākamajās Saeimas vēlēšanās. Nesen sarunā ar Latvijas Universitātes politoloģijas studentiem V. Dombrovskis brīdināja, ka Saskaņas centrs Saeimas vēlēšanās var atkārtot Rīgas domes vēlēšanās jau pārbaudītu metodi un pārņemt varu kopā ar kādu latvisko partiju. Kā iespējamo SC pilotprojektu viņš minēja E. Repšes veidoto partiju. Viens no SC līderiem Jānis Urbanovičs apstiprina vēlmi būt pie varas un nenoliedz, ka varētu sadarboties ar kādu nacionālu partiju, kas «nav puskoka lecēji».
Iespējams, premjers ar teikto vēlējās parādīt atšķirību starp Vienotību un topošo E. Repšes partiju kā konkurentu. Pēc tam žurnālā SestDiena E. Repše samērā mierīgi vērtēja V. Dombrovska teikto: «Es pārāk cienu gan Dombrovski, gan premjerministra posteni, lai neatbildētu uz šādu sīku dzēlību, ko es būtu varējis darīt. Es to nedarīšu. Es vienkārši paudīšu nožēlu, ka mēs atkal sākam tik sīkus politiskus kašķus.» RP dibinātājs Valdis Zatlers gan uzteic V. Dombrovski, ka viņš sācis vērtēt iespējamos riskus, - viņaprāt, premjera viedoklis pirms vēlēšanām būs ļoti nozīmīgs. Taču V. Zatlers netic, ka E. Repše varētu sadarboties ar SC, jo «Repše nemainās, viņš ir ar cietu mugurkaulu un savu nacionālo stāju nekad nemainīs». E. Repše žurnālā SestDiena saka: «Esmu gatavs sadarboties ar visiem Latvijas patriotiem.»
Par Latvijas patriotiem sevi vispirms uzskata VL-TB/LNNK, kas vēl pirms kultūras ministres demisijas vērsās pie lielākajām latviskajām partijām ar aicinājumu sākt konsultācijas par vienota vēlēšanu saraksta izveidi Saeimas vēlēšanās vai par līgumu kopīgas valdības veidošanā pēc vēlēšanām un vienu premjeru. Aicinājums palika bez atsaucības, Vienotības līdere Solvita Āboltiņa noraidīja kopīga saraksta veidošanas ideju kā pāragru, aicinot vispirms izbeigt politisko paziņojumu izplatīšanu medijiem. Vienotības premjera kandidāts ir V. Dombrovskis, bet VL-TB/LNNK šim postenim varētu nominēt Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli, kurš šoreiz nesaka nē.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars un R. Zīle uzskata, ka apvienībai ir pienākums uzvarēt vēlēšanās. «Stabilitāte var būt tikai tad, ja mēs uzvaram. Bez mums būs grūti sastādīt valdību,» uzskata R. Zīle. Viņš kā priekšnoteikumu min veiksmīgu startu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo tas ļautu noticēt arī NA panākumiem Saeimas vēlēšanās. Latvisko partiju vēlētāju balsis sadalīsies starp Vienotību, VL-TB/LNNK, ZZS, Reformu partiju un tās jaunajiem sabiedrotajiem, kā arī E. Repšes veidoto politisko spēku un, iespējams, vēl kādu sarakstu, kas var mazināt tagadējo valdības partiju skaitlisko ietekmi pēc vēlēšanām. Kreiso partiju vēlētājiem varētu būt vienkāršāka izvēle. Taču Saskaņas centra saraksta vietā, iespējams, būs divi. Lai atvieglotu sadarbību ar kādu no latviskajām partijām, J. Urbanovičs aicina Latvijas Sociālistisko partiju startēt atsevišķi uz Eiropas Parlamentu, un tā var notikt arī Saeimas vēlēšanās. Latviskās partijas kā apgrūtinājumu sadarbībai ar SC ir minējušas arī tā līgumu ar Krievijā ietekmīgo partiju Vienotā Krievija.